Atā atā!

Vispār es tā gribētu ļoti mācēt. Ļoti uzdrīkstēties, jo, manuprāt, šī ir apbrīnojami skaista bilde. Žēl, ka nē... Nē, es tā nevarētu. Pašai pat mazliet smiekli sanāca.

Nu ko. Jaunais gads tuvojas. Un jau pēc ~16h visi sāksim pulcēties Ķegumā, lai to sagaidītu. Visi viens otram vēlēs vieksmīgu, laimīgu un visādi citādi pozitīvu gadu. Varbūt kāds atzīsies mīlestībā. Varbūt ne. Iespējams ikviens dziļi sirdī sev ko nosolīs. Bet tā jau ir tradīcija - solīt un lauzt. Bet jāsola ir. Mazmazdrusciņ. Varbūt kāds šķirsies. Nu, vienu pāri jau zinu, par ko man liela skumja.
Un kāds gan jau vēlēsies kaut ko no sirds. Un, ja no sirds, tad noteikti piepildīsies. Es arī no sirds vēlēšos.

Yee yee!

ĀĀĀ! Gribu savu dzīvokli, māju vai kā to nosaukt... Mitekli, kur varu paust sevi. Neeegribu vairs šiten būt. Un katru dienu tas kāpj augstāk un augstāk, kā vulkāns, kas gatavojas izvirdumam.
Es zinu un nezinu, ko gribu darīt, bet negribu palikt šeit, negribu apspiest sevi, negribu tikt apspiesta.
Manī mostas protests un drīz, liekas, es ķeršos līdzekļiem klāt!

UN ES TIKKO PĀRDEVU FOTOAPARĀTU! ^.^

Nu ja.

Sapratu, ka ne vienmēr man vajag mīļo, jauko, drošo, mājīgo, ģimenisko.
Ik pa laikam gribas kaut ko psihu un traku, un elpu aizraujošu.
Tā, lai ir dažādība, citādi neizdzīvošu pēc savas būtīvas.

Wooou!

Goda vārds! Pirmo reizi redzēju to cilvēku tādā aspektā. Un iepriekš nekad nebūtu domājusi, ka viņš var tā rakstīt, uztvert... Esmu izbrīnīta. Nu nekad... Laikam jau pārāk labi viņš tēlo savu lomu. Bet tagad. Tagad vienkārši ir nometis masku.
Patīkami un neparasti.
Vēl pavīdēja doma, vai viņš maz raksta to ?!

Nu bet protams!

Nu ja! Atcerējos, ar ko ziemas man vēl neeenormāli asociējas. Ar valsi, protams. Tādu smuku un gaišu.

!

Izdomāju!
Uztaisīšu tādu sarakstu nākošajam gadam un tad skatīšos, kas piepildīsies, kas nē. Ho hoo! ^.^

Un rītdienu gan sev tādu patīkamu uztaisīšu. No rīta sakārtošos, aiziešu uz veikalu, nopirkšu dāvaniņas, sasaiņošu un tad braukšu pie puisieša.
Kčing!

Oh, you're so naive yet.

Ai, ai, biju rēķinājusies un gaidījusi kaut ko citu. Tagad gan nepatīkams kamols, sajūta iekšā.

Khem.

Wish me luck!
Bet īstenībā nevajag tik ļoti. : )

Yeeey!

Nu jā, visi krāsotie mati nu ir nogriezti. Ir palikusi tikai dabīgā matu krāsa, ko sen jau gaidīju.
Prieciņš! : )

Viss kā nākas!

Pagaidām viss iet pēc plāna! ^.^ Brīnišķīga sajūta, darot darbus pareizi.

Mhm.

Tā, atkal ir parādijušās šaubas.
Vai tiešām esmu gatava to darī?


VAI TIEŠĀM ESMU GATAVA TO DARĪT?

Laikam jau jā. Nožēlot. Nu nē. Veco vecajā, jaunajam jauns.

Oh, London, London!

Ak! Tikko skatījos bildes iekš draudziņu galerijas. Uzdūros tieši Lielbritānijas galvaspilsētai virsū. Tik ļoti sagribēsāks aizbraukt.

Nuuu jaaa.

No vienas galējības otrā. Un, ja vienu no tām panākt ir divtik viegli, tad izvēlos to.

Pirmais sniegs.

its this by afihara

Šodien. Ziemā. Pirmo reizi nokritu un sasitu ceļus. Un uzplēsu zeķubikses. Un sajutos mazliet vāja. Ne jau par to, ka nespēju nostāvēt kājās vai paklupu, nē. Bet gan par to, ka ... kritiens un iekšēji nezināju, vai spēšu piecelties. Tāds kā panīkums, kā nogurums mani pārņēma. Likās, ka visā pasaulē esmu viena. Vientuļa. Varētu palikt tur sniegā, klusām sačokuroties. Gribējās nodurt galvu, lai mati krīt pār seju, sēdēt un mazliet sasalt, varbūt pārvērsties sklulptūrā. No sniega. Un neviens šā kā tā neko nemanītu.

Es gribu.

Šķiet, manī ir pamodies zvērs, kas vēlas plosīties un trakot. Jā, jā, tas ilgi snauda un Mint to jau ir zinājusi sen. Tik tagad, dažus gadus, esmu mazliet pierimusi, taču es labprāt gribētu padzīvoties pa ballītēm. Tādām, kurām nav robežu. Nu, kaut vai gandrīz. Tādām, kur var ... pazaudēt galvu! Dejot. Ārdīties un dzert alkoholiņus. Un vienkārši darīt kaut kādus 'Crazy stuff' pilnīgi bez kompleksiem.
Man ir nepieciešams mazliet brīvības, to esmu sapratusi. Huh.
Jā, mazliet tāda man trūkst organismā un es taisos to labot.

Lūdzu, lūdzu.

Lūdzu, nākošpiektdien! Kad pēc eksāmena... Es tikšu galā nākošpiektdien pēc 18:00... Mēs visi dosimies uz Vecrīgu piedzerties. xD Tusēt un dejot. Par godu tam, ka varbūt beigšu. Par godu Ziemassvētku un Jaunā gada tuvošanās brīdim, piektdienai, gada beigām vispār un tam, ka draugi pastāv! : )

Varētu būt interesanti.

Kādreiz sakārtošu visus savus pierakstus un ierakstus, skricelējumus un stāstus hronoloģiskā secībā no pašiem pirmsākumiem. Varbūt tad varēs saprast, ko mēdzu domāt, jo pagaidām man ir 2, varbūt pat 3 paralēlās dzīvītes (vietas, kur izpaužos, protams). Citās vairāk vai mazāk. No noskaņojuma atkarīgs.

Diary by way2col4u

Nodrāziens.

Sāk palikt jēli. Tāpat kā 2007., sakot visiem "Mīlu tevi, saulīt!", kam nav slinkums.

Miegs-ne-nāk.

Nevaru un nevaru aizmigt. Kāpēc? Jautāju, jo iepriekš nu ļoti gribēju gulēt.

Bet tagad ... viss tik ļoti kairina – drēbes, mati, kas krīt pāri krūtīm, gaiss, ko elpoju, kas piesmacis, spiedošā sega, gulta, spilveni... Galvā skan „Grrr!” Gribas plēst un dīrāt savu ādu, lai tik viss pazūd.

Ziemas ir jaukas! Dažas no lietām, kas man patīk, ir tās, ka naktis ir gaišas, baltas, ka istabā gaismu vakaros, naktīs nevajag slēgt – visu var redzēt. Arī tevi. Patīk gaiss, kas svaigs, tik ļoti ziemai piemītošs un raksturīgs, ko sajaukt nevar. Mmm, baudu, kad tas klusām lavās, pieskaroties ādai, atvēsinot sakarsušo miesu.

Iedomājos par ķiršiem.

sour cherry by cow-Cow

Patīk vārdi Mareks, Gvido, Kristofers. Alise, Ingeborga. (Atcerējos arī Zaļās ierakstu par tiem. Lūk! )

Es pārdodu fotoaparātu.

Tā ir, tā ir.

Dīvaini. Braucot autobusā no fotoskolas bija ļoti saspiesti līdz ar to nācās justies kā siļķei mucā un būt cilvēkiem tuvāk nekā parasti. Tad pēkšņi sajutu smaržu no viena puiša jakas, kas atgādināja man kaut ko... vai kādu. To smaržu nu es nekādi nevaru sajaukt. Dīvaini.

TO WRITE LOVE ON HER ARMS by CeEdYTanCh3kT

 Ā, un tad vēl cita, pavisam nesaistīta doma - tā viena sievietīte mani ļoti labi, ļoti radoši, ļoti, ļoti individuāli iespaido labā nozīmē. ^.^

Nu ja.

Šodien man liela nostalģija, pārlasot vēstules, gan ar roku, gan caur internetu rakstītās, noklausoties dažādas dziesmas un pārskatot bildes.
Laba noskaņa, bet vienalga mazliet skumja.

Vēlēšanās mēdz piepildīties.

Nuuu jāāā. Domājams, man vajadzētu ielikt lielu "STOP" zīmi tam, ko daru. Jāsarauj citas lietas.
Es tiešām mazliet nezinu, kā jūtos.

Vismaz "Harija Potera" pirmā daļa pa televizoru iet, kas pat jauki.

Nu ja.

Smoke And Ashes by larafairie

Laikam visu laiku pretīgākā sajūta ir, ja dzīvo ar savu mūziciņu. Un vienā dienā atklāj dziesmu, kas ir ļoti labi zināma. Taču nekad neesi vārdos ieklausījies. Un atklāt vārdus, to nozīmi. Savilkt paralēles ar sevi. Mokoši un neciešami. Un pretīgi. Un tā varētu turpināt vēl un vēl aprakstīt, cik ļoti ... jūtu sevī diskomfortu.

Es dodos.

Sakārtot sevi un istabu.
Jauks vakars!

D.d.d.d...

Strādāju pie... : )
Ar labu mūziku un labu noskaņu.

Nuuu jaaa.

Es tiešām varētu pārsmieties.

Nāc uz skola,
Skola jautra,
Skolā vienmēr prieciņš nāk.
Politikā darbīts gaida,
Fiziciņā ieskaite.
Ko tu mājās gurķosies?
Ko tu mājās ēdīsi?
Labāk Ļubas kotletīte,
Labāk Kalniet's aukstā klas'.
Nāc uz skola,
Skola jautra,
Skolā vienmēr prieciņš nāk.
Un, kad Gena dzenas pakaļ,
Babičiņa smieties sāk.
/Gints Ziedonis/ tobiš /Kokorevičs/

Burvelīgi! xD

Shausmas!

Esmu slimiķis, jo atkal man ir iešāvusies prātā kāda nu baigā ideja, līdz ar to jau! esmu sameklējusi visu nepieciešamo informāciju tās realizēšanai. xD

Nu ja.

Jā, man ir jauns plāns, ja kas! ;D

Par knipsēšanu.

134, 138, 147, 164, 221, 241, 288, 301, 317, 324, 432, 354, 370, 375, 379, 403, 406, 435, 453, 487 un 422. Nav nemaz tik peļami, kaut gan vēl rūpīgāk būtu jāizskata.
Vienalga gribu mazliet kaut ko citu.

Nu ja.

Viena lieta, ko nemāku darīt - gaismot. : )

Mhm.

Tasting Sweet Sixteen by lovelyloon

Pēc skolas Matīss ar mašīnu devās uz "Depo", bet mani un Diānu 'izmeta' pieturā, no kuras, ļoti vaidēdamas par aukstumu, jo ārā tiešām ir ļoti auksts, jo, zini, ir ziema, devāmies pie manis vārīt makaronus un sildīt ūdeni tējai un kafijai.
Kad Matīss atgriezās, kopīgi sākām skatīties 18. dzimšanas dienas bildes, smējāmies un dzērām savus dzeramos. Man tiki tiešām patīk, ja kaut kas tāds mazliet spontāns pēc skolas notiek - tāda maza, maza pasēdēšana kaut kur ar labnoskaņu. Man vienkārši patīk pavadīt laiku ar saviem klasesbiedriem, jo tā nudien ir pavisam cita sajūta nekā ar meitenēm, vai kādā pasākumā, kurā visi jau sen ir pazīstami.
Mazliet nezinu, kas notiek manā prātā, kāpēc man tādas domas nāk.

Es gan būtu pieminējusi tos astoņpadsmit, bet bilde šā kā tā man patīk. Es arī gribētu tādas pumpainas svecītes dzimšanas dienā. Varbūt 19. Kopš šīs dienas oficiāli līdz manai dienai ir palikuši divi mēneši. Mazliet neticās. Bet diez vai es svinēšos. Man tiešām gribētos... Varbūt šogad... Bet tiešām nedomāju, ka kaut ko tādu varētu izdarīt.

Drīīīz būs beigas.

Man ir diezgan laba noskaņa, līdz ar to es vienkārši sēžu, klausos mierīgo mūziciņu un prātoju, ko kam varētu uzdāvināt. Mazas dāvaniņas Ziemassvētkos - tas vienkārši ir jauki. ^.^

Nu ir 18!

Tā kā mazā Diāna nu ir pilngadīga, tad tam par godu mēs kā nākas nosvinējām. Pirtiņā. ^.^ Zaķīšu varbūt arī.
Hmmm, man īsti nav ko stāstīt. Teiksim tā, es vienkārši negribu paust visu, kas tur notika, jo man ir diezgan slinkums atstāstīt sīki un smalki ik mirkli, vienkārši uzrakstīšu savas domiņas kopsavilkumā.
Iepazinu dažus jaukus cilvēkus, dažus ļoti kaitinošus. Un sapratu, cik ļoti jūtu... uztveru šamos. Piemēram, ar dažiem uzreiz kontaksts izveidojās - varēja just, ka cilvēki ir atklātim, atsaucīgi, godīgi, neizdomā liekas emocijas. Toties citi tik ļoti centās kaut ko kādam pierādīt, ka dažubrīd, liekas, sējēju ar to savu "WaTaFak?" sejas iteiksmi, jo neko citu es nespēju domāt, tikai par aprobežotību, prāta neloģiskumu. Šķiet, mazliet ļauni no manas puses, jo pavisam, pavisam negribētos vērtēt cilvēkus, nemaz nepazīstot to, taču mans prāts darbojas automātiski.
Diāna, protams, bija kondīcijā, līdz ar to ļoti lielu daļu savas ballītes viņa palaida garām guļot, taču vēl pirms viņa aizmiga, mums bija atklātās sarunas tualetē. Apmēram tā: "Nu jā, es jau nekad nebūtu domājusi, ka sadraudzēšos ar jums, jo man 10. klases sākumā es domāju "OMG, Marga un Matīss ir emo un Weird!", bet tagad es saprotu, ka jūs esat ..." Un vēl mēs viņai izdūrām caurumu ausī.
Forši bija ar Karīnu iet pirtī, sakarst ne pa jokam un tad skriet izvārtīties sniegā. O, jā!, taisījām eņģelīšus un tad skrējām atpakaļ, jo palika auksti.
Vakaru turpinājām pie kopējā galda ar ūdenspīpi. Tā kā ar Matīsu ballējāmies atsevišķi, jo viņš vadīja auto, bet es dzēru dzērvenīti, protams, un citus alkoholiņus, tad vakara gaitā man paspēja 'koļīties' klāt divi džeki. Viens no viņiem bija tik bēdīgs, kad pateicu "Nē!" uz aicinājumu laikam apsēsties viņam blakus, ka viņš aizgāja dzert vēl vairāk un vēlāk centās "saaadraudzēties" ar Diānu. Ok, tur notika WaTaFaki, diezgan daudzi. Ļaunīgi varbūt, bet man vienalga bija tāds mazs prieciņš par to, ka kāds grib iepazīties un blā, jo nu tā jau kopš senseniem laikiem nav bijis, jo bezmaz vai esmu jau "precēta", jo ar Matīsu esam 2,5 gadus nu jau. Biju aizmirsusi, kā tas ir - izmantot sieviešu trikus un viltībiņas. Laikam tas sievietēm ik pa laikam ir vajadzīgs - apliecinājums, ka vēl joprojām esi sieviete. Taču tas pilnīgi neko nemaina, jo mans puisietis ir pats, pats!

No rīta ap 05:30 devāmies prom. Atbraucot pie Matīsa, uzreiz devāmies gulēt, neuzstādot  nevienu pašu modinātāju. Un 14:25 veiksmīgi sākām mosties. Šis bija jauks rīts, viens to tiem, kādi man patīk. Tuvu blakus, mīļi, cieši.
Man garšo Matīsa vecāku gatavotās zupas, tāpēc ēdu to. Tad vēl čakarējāmies apkārt, pa vidam vēl gulšņājot un es labprāt būtu palikusi vēl vienu nakti, tikai saņēmu vēstuli no skolotājas par rītdienas teātra izrādi, kuru it kā nebiju aizmirsusi, bet biju, tā kā vajadzēja vien doties uz mājām.

Heh, pasākums man patika ļoti, jo parasti neballējos nepazīstamās kompānijās, bet te nu tā iznāca, līdz ar to sapratu vēl dažas lietas. Jūtos apmierināta ar sevi, domājot un secinos visu, kas notiek.
Tad tik nākošnedēļ jāiet svinēt nākamie 18, dejojot līdz rītam. Un tā varbūt katras brīvdienas. Kčing!

Kaut kad sen vispār.

Man garšo modernisms, sirreālisms, absurda literatūra un tās garšīgās kafijas maizītes, ko šodien nopirku. Ja jau tās ir kafijas, tad jādzer vien tā būs!

Vakars tāds mierīgs un kluss, kas liek domāt. Par nākotni, protams. Un par daudz dažādām lietām, ko tajā nākotnē darīšu. Nedarīšu.

Sirdssāpe.

Vai cilvēkiem ir atļauja mocīt vienam otru?! Manuprāt, nav. Bet tas ir atkarīgs tikai no paša cilvēka, vai viņš izvēlas būt sadists, vai mazohists.

Great shots!

Yeah!
Šodiena bija kolosāla. Es burbvīgi sastrādājos ar Zaļo un Mint. Abas deva man superīgas pozas, tāpēc spēju noķert kadru. Man patika Zaļās izdoma, kustība, moments. Man patika Mint privātums, pozas. Ar abām brīnišķīģi varēja darboties.
Ui, ui, un vēl man patika, ka manā prātā visu laiku notika rotācia un izdoma strādāja. Runāju tagad par pozām, mazliet arī gaismu, sejas izteiksmēm, kādas vēlējos panākt. Šķiet, izdevās.
Aplausi jums, aplausi mums!

Tagad esmu jau zem segas, sildos, klausos Sufjan Stevens, sapņoju par karstvīnu un tiešām apjaušu to, ka ir sākusies ziema. Noskaņa ir.

Vhū!

Rīt ir pirmā atbildīgā diena. Ai, vēderā tauriņi. Es ceru, ka viss iznāks, kā iecerēts.
Gribu tomēr darboties, neskatoties uz lielajām bailēm. Savā ziņā.

Studijas.

Esmu nopietni sākusi skatīties, ko es nākotnē gribu darīt. Ai, ai, tik satriecoši, ka, liekas, man ir nelabi!

Ai ai.

Tā gan nedrīkst!
Tas ir, man nepatīk šī mana īpašība - man garšo ēdiens, man patīk ēst un es to baudu, pie velna!

Mhm.

Gribu skatīties romantiku. Un arī mazliet pasapņot. Pēdējā laikā ļaujos tam visai bieži. Nav labi.

Tunča mērce.

Mmm, gatavot kaut ko garšīgu mani tiešām iepriecina. Process! Tāpat kā process ir iepriecinošs arī daudzās citās lietās.

Surprise.

Ūūū, jā! Man patīk dāvaniņas-pārsteigumi. Tādi tiešām negaidīti. Un zeķubikses. SMUKAS! Tas bija sasodīti jauki, ka sejiņa ^.^ tāda palika, kad ieraudzīju.

Tomēr.

Vakarā bija smacīgi palikt mājās, kaut gan ārā visur kūpēja cigarešu dūmi. Saelpojos tos, tāpēc šķita, ka pati esmu cigaretes smēķējusi. Nu jā, aizbraucu uz starojošo Rīgu, jo mājās nosēdēt fiziski nevarēju. Nevarēju piespiesties. Gribēju izrauties. Un elpot. Un uz ādas sajust vēso gaisu. Man izdevās.
Biju gan uz salūtu, gan apskatīju dažādos starojumus, tā kā viss kārtībā, kaut gan...
Brīžam nesaprotu, ko pati domāju. Ko gribu, negribu. Un kāpēc vispār. Atkal. Atkal.

You Were There.

Lai. The Dead Weather - Rolling In On A Burning Tire
Dzīvē man gribētos redzēt dzīvus cilvēkus. Ne tikai maketus.

La laaa.

Fuck You, my dear by LinaDomina

Šorīt pamodos un cerēju, ka aiz loga ieraudzīšu ziemu, jo vakar krita tiiik lielas, skaistas pūkas. Taču tas nenotika. Vīlos, jo ieraudzīju ko citu - slapjdraņķi un pelēko, kas šodien mani neiepriecina.
Ak, jā! Un man ir iestājusies pohujisma fāze. Paldies, paldies!

Mmm.

Kūka būs ņamm!

Ā, jā!

Un šķiet, esmu izdomājusi, ko un kā gribu bildēt foto-beigām. Aidā, aidā darbā!

Soft Light by tangleduptight

Darbis.

Šodien tāda jauka dieniņa. Skolā viss brīnišķīgi. I mean, 5 no 6 uzdevumiem matemātikas darbā par logaritmiskām un eksponenta vienādībām un nevienādībām bija tīri foršs, tā kā chill. Un tagad esmu mājās. Rīt būs ciemiņi. Un būs vien man jākārto sava istaba, jo ... ir traki. Šoreiz tiešām. Putekļu kārtas uz plauktiem un zem gultas, mācību līzekļi izmētāti, drēbes visur saburzītes.
Un angļu valodas stunda bija tīrais prieks, neņamot vērā, ka nespēju sakoncentrēties atstāstīt tekstu. Yeah! Spēlējām "Mafiju". Bez šerifiem un blā lietām, bet bija ļoti forši - 15 cilvēki, 3 no viņiem mafija, pārējie miermīlīgie. Naktī vienu nošauj un tad viss 'aiziet'. Ar klasesbiedreni vienojāmies, ka kaut ko tādu var kādā kafejnīcā spēlēt, kavējot laiku. ^.^

I-iii.

Ups!
Ja esmu ar kaut ko apsēsta, tad esmu ar kaut ko apsēsta un tas ir uz ilgu laiku. Pašai par sevi kauns. Kaut gan nav, jo es esmu es. Heh. Bet man tik ļoti patīk, ka rīt (nu jau šodien) ķeršos plāna īstenošanai. Mjau! <-- tā runā kaķi manā pagalmā. : )

Bez.

Pagaidām mani mīļākie seriāli ir ... apstājušies. Tas ir, vienam nākamā sērija būs izlaista 29. novembrī, otram - 2. decembrī. Damn! Un ja tā padomā, tad tiešām tulīt klāt būs decembris.
Ūūū, gribu ziemu!

Grāmata.

VISI DZĪVNIEKI IR VIENLĪDZĪGI,
BET DAŽI IR VIENLĪDZĪGĀKI
PAR CITIEM.

/Dž. Orvels/

Animal Farm by kasiagrzeszewska

Lasu šo romānu. Un man tas patīk. Patika jau 10.klasē. Bet pārlasot šamo ap sirdi pat skumji metas. Protam, ka skumji. Un pretīgi paliek. Sajūta tāda, ka vienā brīdī neizturēšu un asaras sāks līt.

Suicīda mēģinājums.

Ak, jel! Es tikko gandrīz uztaisīju pašnāvību. Tas ir, es netīšām mapīti "My Pictures" ... izdzēsu. Un pēc tam no miskastes izvilku ārā. Labi, ka ir tāda opcija, citādi 'kaput' vien būtu!

Confession.

Atzīstos, ka viens no maniem mīļummīļākajiem klipiem ir Guns N' Roses - Sweet Child O' Mine. Tā kā tulīt došos uz dušiņu, dziedot šo dziesmu, lai tikai traucētu kaimiņiem.
Riebīgi, riebīgi tā darīt, bet dažkārt šķiet, ka viņi ne tik vien ir pelnījuši.

Nu ja.

Domājams, ka šis vakars būs ar stulbām romantiskām filmām, tā kā esmu jau mazliet izgulējusies, bet nekas traks jau arī nav. : )

NomNom.

Adobe Photoshop Cook.
Mmm, Rūdolfs gan ielika savā blogā jauku video, ko nevarēju neparādīt! ^.^

NomNom.

Man pat ļoti patīk politikas eseja. Nezināju, ka spēju ko tādu uzrakstīt. Nu, jā... Tas ir, redzēs, kā vēl būs, bet man patīk.
Diemžēl vēders visu dienu sāp.

Murrr.

Jūtos burvīgi! ^.^
Es tiešām kaut ko daru! Gandarījuma sajūta.

Neko nevar padarīt.

Vēl vairāk man slikti un nelabi paliek, ja nesaka, kas notiek. Ja klusē. Ja izlasa vēstuli un klusē. Tik neizturami un baisi. Bailīgi. Kaut ko tā kā... Izdarīt nepareizi. Nepatīk, nepatīk.
Neko nevar padarīt.

Absurda literatūra.

Vai, vai, jūtu, ka šovakar taps absurda dialogs, kas iztēlots manā prātā starp... M&M. Bet domāju, ka tas varētu būt arī pa īstam. Tikai kas gan tie būs šoreiz? : )

Absurd II by Renansa

Pēdējās nedēļās ir klājies ļoti labi. Gan uzlabojies kontakts ar klasesbiedriem, gan... R. Šodien satiku viņu un viss bija pat ļoti labi. Tā turēt! Tagad esam novienojušies (nosacīti), ka abiem jāizdara savas lietas. Jāsakārto savas lietas, o, jā!
Un man nepatīk arī, ja mani draugi raksta dienasgrāmatās "Kā gan varu kaut ko aizmirst, ja to aizmirst nevar?!" utt. Man paliek baisi ap sirdi un gribās palīdzēt.

Činkstu. Mazliet.

Dažkārt cilvēki izturas pārāk labi. Un nejūtos, un neesmu to pelnījusi.
Fak!

Vēl viens smiekls!

Mīlu mazliet savus klasesbiedrus par veselīgu humoru. Klases diskusija domubiedru grupā par to, ko iesākt ar vēstures projektu. Nolemtrs braukt pie Jāņa.
Kristaps: "Dieva dēļ, nebrauciet pie Samsonova! Esmu tur pāris reizes bijis un iznākums vienmēr ir viens... "
Jānis: "Eu, pag, pag - ne jau es esmu pie tā vainīgs. Parasti tu pats atbrauc ar milzīgu iedvesmu, bet prom brauc diezgan dīvainā paskatā. "
Kristaps: "Tur ir... aura... "
Burvīgi! ^.^

Mācībiņas, o, jā!

Hah, sen ekonomikas stundā tā nebiju smējusies. Vispār sen to nebiju arī apmeklējusi. Biju mazliet piemirsusi, cik savādi jautri tur mēdz būt. Nu jā, smieklīgs bija teikums, ko izteica skolotāja, stāstot par naudas vēsturiskajām formām: "Ne jau visa pasaule darbojas uz spirta bāzes." : D Burvīgi.
Bet vispār vēl duadz darbu jāizdara šovakar, rītvakar un līdz nedēļas beigām. Nesūdzos, pati vien esmu vainīga. Prieks arī par to, ka uz fiziku tomēr aizgāju. Kontroldarba atbildes visi, visi kopīgi arī izsecinājām + nebūs jātērē savs laiks, lai to lietu čakarētu. Un latviešu valoda man patīk. It īpaši, ja esam divi cilvēki, kas no tās vēl mazliet sajēdz (likumi un pārējais), līdz ar to nerodas īpašas problēmas. Yesss!

Weariness by Marina-Frolova

Labnoskaņa, bet tikai mazliet, jo ļoti, ļoti gribu gulēt!
See ya!

Čau, luga!

Šķiet atkal ir pienācis kakao un grāmatu lasīšanas laiks.
Šodienai tikai Beketa "Gaidot Godo". Gribu izlasīt.

Tajā ziņā...

Ak, jel! Man šķiet, es vienkārši pārsmiešos, nudien! :D
Man ir bezgala laba noskaņa! ^.^

Blue November.

Novembris!
Tikai pirms gada ar Mint dzērām AB dambī bērnu šampānieti, šogad novembri tā nesvinam gan.
Pašlaik atkal izbaudu skolu. Tas ir, priecājos, ka atkal ir, ko dienās darīt, trenēju savu pacietību nosēdēt stundās un koncentrēties tām, izbaudīt vieglos vai "vispār nemaz" mājas darbus. Parādi gan vēl jānokārto, bet tas ar laiku. Viss jau saplānots.

Skats uz pagalmu ... uz laikapstākli, kas ir aiz loga ir visai pozitīvs. Man patīk, ka debess liecina par vakara tuvošanos, līdz ar to tā ietērpjas vēsi zilajos toņos un mākoņos, kas, manuprāt, ir izstiepti, ar pirkstiem uzsmērēti. Man patīk šī noskaņa būt mājās šādā laikā, vērot dabu. Un daba dūmakā. Tas ir, ko pašlaik saskatu. Un baudu, baudu, baudu.

Tik tagad jāsāk lasīt grāmatas! Un jāklausās kāda mieriegā, ziemīgā mūzika. Gluži gatavošanās ziemai iznāk.
Domājams, ka Sufjan Stevens jālejupielādē plejerī, cik jauki!

Tik statistikai.

Bļe! Es atļauju rakāties pa savām mantām... Tad kāpēc to gan neizmantot?! xD
Un šis ieraksts top tikai tāpēc, ka Mint gandrīz manā vietā uzrakstīja manu bloga paroli. Bet tomēr neiegāja, jo paroli viņa nezina, heh. : )
Pašlaik man nāk apziņas plūsma, bet Mint to mazliet nosit ar saviem 'zirdziņiem'. :D

Šā kā tā, lai visiem veiksmītes!

Helovīns.

O, jā!, man visnotaļ patīk gatavošanās pasākumam, jūtu, ka būs forši. Liekas, pirmo reizi tā normāli un smuki ietērpšos atbilstošās atmosfēras tērpā.
Mmm, un vēl šodien sameklēju zeķubikšu noliktavu, tas ir, veikalu, tā kā varētu vēl kādas iegādāt. Dārgas gan, maitas!

Amerika!

Jel, man riebjas, o, jā!, ka nevaru uz cilvēkiem būt ilgstoši dusmiga. Nav mana rakstura robežās tas.

Labrīt!

Sķiet, ka viss pārlieku skaisti ir 'aizgājis'. Tiiik ļoti laba sajūta tagad.
Ovācijas, paldies, paldies!

Nu ja.

Okēj, pēdējā saruna, pēdējie komentāri... Viss pēdējais bija pārlieku dīvains.

Aidā!

Ir 'aizgājis' pa pieskari man. Vismaz ar šo jaunsatklājumu noteikti.
Gribas smēķēt zāli. Tik ļoti atbilstoša mūzika.

Nu ja.

Nejūtos labi. Dvēseliski nejūtos labi. Esmu pieradusi ... darīt kaut ko cilvēku labā. Bet, vai arī man ir liegts kādreiz padoties? Tas ir, esmu atkāpusies. Vai man tas bija/ir/būs neatļauts?
Es nespēju darīt vairs neko vairāk. Viss arkarīgs tik no otra, jo otra cilvēka prātiņā es nevaru ielīst, salikt visu, kā ir pareizi, sakārtot viņu. Un nebūtu pareizi to kādam citam darīt, tik mēs paši atbildam par savām rīcībām.
Jūtos slikti, jo tagad jūtos vainīga. Vismaz otra pasniegšanas veids par to vēsta.
Vai man jājūtas vainīgai par to, ka vēlos kārtot arīsevi?
Egoisms. No kuras puses? No abiem? Vai tikai no viena? Viena no mums.

Tā ir. Tā ir.

Šķiet, mūsu dienās ikvienai sievietei jābūt stiprai. Un nekas cits neatliek šā kā tā.

Nu ja.

Esmu sākusi pusbalsī dziedāt līdzi. Neparasti.

Mūzika noskaņai manai.

Pēdējo divu dienu 'ejošākās' dziesmas:

Apocalyptica - I'm Not Jesus
Marilyn Manson - Tainted Love
Slipknot - Snuff

2007.

Tikko skanēja The Dresden Dolls dziesma Backstabber. Atgādijāna Jaunā gada sagaidīšanu pie Mārtiņa. Precīzāk, kā ar Mint gulējām gultā, vēl pirms viss bija sācies, klausījāmies šo dziesmu. Viņai bija uz lapas uzrakstīti dziesmas vārdi.
Dziesma tiešām dīvaina, bet man ļoti patīk, cik ļoti klavieres haotiski tiek spēlētas. Tur nav īsti loģikas. Mmm, priecinš ausīm. Dīvainas atmiņas prātam un sirdij. Dīvainas.

Vispār.

Ar visām bilžu čakarēšanām... Un ar pagājušās svētdienas Brikuļu apmeklējumu, kad Reinis uzinstalēja jaunāko Photoshopa versiju un parādīja dažādas 'fīčas', kas tiešām ir ļoti foršas... Man pat sagribējās apgūt to kaut kā padziļināti.

Miegs mazliet tikai nāk.

Internets ir pārnācis mājās. Yēy!

Spēks. Patīk. Būs.

Pašlaik sēžu, šķiroju bildes, no NEF un RAW formātiem pārveidoju tās JEPG formātos, klausos mūziku, ik pa laikam kādu video noskatos. Vispār daru lietderīgas lietas.
Drīz atsākšu darīt darbus fotoskolā. Tā lieta ir jāpabeidz. Un tad jāsāk krāt, lai vaētu iegādāt jaunu fotokameru, citādi skatos cilvēciņu sabildētos kadrus, bet pašai bezmaz vai zemē vēlos zemē ielīst, cik šausmīgas bildes taisa mans aparāts. Nu-ja!

Žēl žēl žēl.

Vēl tad būs jāgaida apmēram 3 mēneši līdz asins nodošanai.

Pa dienu.

Šodien, šķiet, bija labākā krievu valodas stunda divu mēnešu laikā.
Kontroldarbs, bet fonā Metallica. Mazliet pat nespēju koncentrēties.

OST.

Šovakar man tā ir sagadījies, ka klausos dažādus soundtrackus. Nav slikti nemaz.

Savā ziņā.

Vispār man patīk majās būt vienai. Vēlos vakaros mājās.
Un visvisumā arī man patīk būt vienai. Savā ziņā.

In The Middle Of Nowhere
by xshadyblues13x

Derdzas tik ļoti!

Man riebjas. Likās, ka esmu šo vārdu izslēgusi no sava vārdu krājuma. Acīmredzot nē.
Kur... Un kāpēc?
Tik prātā ir jautājums "Kas notiek?"
Kāpēc cilvēkiem vajadzētu izteikt pieņēmumus par kaut ko, ko viņi nemaz nezina. Tik pasaka apgalvojumu un turpina bibināt, atkārtot, iezīmēt, kladzināt visapkārt par to, kas nemaz nav patiesība. Vai arī turpina atkārtoties, domājot, ka nepatiess ir patiess, nemaz nepārliecinājušies, neizjutuši. Nezinoši cilvēki ir ārprātīgi.
Un arī pasaules uztvere... Vai man ir liegts? Vai liedzu es? Man šķiet, mēs esam vienojušies. Nekā! Viss tikai turpina atkārtoties, it kā sarunu nemaz nav bijis. It kā prāts tiem apdullis un loģikas nekādas.
Cilvēki, mācieties matemātiku! Tā tomēr attīsta loģisko domāšanu, jo loģikas jums trūkst. Ir tikai tukši pieņēmumi, kas prātā izdomāti.
Man riebjas šis idiotiskais pasaules un dažu prātu salikums, ko nespēju pieņemt, kas nespēj pieņemt mani.
Ir nolemts. Lasiet dzeju!

Hah.

Tikko atcerējos. :D
Šodien ar meitiešiem klases izvērtējām, kuram no novilktajiem krekliem (tas ir, kuram puisietim, kam nebija krekla) ir visu labākā bresīte.
Atzinām, ka no tiem Ģirts uzvarēja un pat skolotāja atzina, kas bija vēl jo smieklīgāk.
Bet puisieša presīti šā kā tā neviens nepārsitīs. ^.^

Izjūtas.

Vispār esmu nogurusi no dienas. Tagad tik jūtu, kā acis krīt ciet, tūlīt, tūlīt aizmigšu, bet vēl darbi jādara. Neciešu šo sajūtu. Tāpat, kā neciešu palikt nakts vidū centrā, kad nav, kur iet. Mājas tik tālu. Un nav kur iet.
Ja vien ir mūzika, tad vēl varbūt.

Vispār klājas forši!

Protams, visas nedēļas laikā pirms brīvlaika mūs pamatīgi ņems priekšā, un daži skolotāji nav ieinteresēti dot "atlaides", neskatoties uz pārsniegto kontroldarbu limitu dienā, bet viss vēl ir labojams.
Jau jūtu brīvās dienas un saldu izgulēšanos sestdien. Un ik dienu skaitu, cik līdz brīvībiņai ir palicis.
Un man dikti patīk ideja pati par sevi, ka 11:00 jau tiksimies, dzersim kafiju, mācīsimies, runāsim angliski un tā līdz rītam. (Metafora). Līdz kādiem 18:00, piemēram.

Ai, un vispār man patīk, ka dators tagad darbojas... Tik pareizi! xD Paldies R. jaunskungam.
Nespēju beigt priecāties.

Brivdienāāās.

Divu meiteņu piektdienas un iespējams sestdienas vakari ir jau izplānoti ar mācīšanos un labsajūtu.
Varbūt pat ar kādu vīnu, sieru, filmu, kā jau tas ir pierasts. Ai, ai, kā man patīk! ^.^

Zābīši.

Ir iegādāti, par ko man ir "Jē jē jē", jo tie vairs neizsūks manu enerģiju.
Un skola mani šodien gandrīz nogalināja. Cik labi, ka "gandrīz" neskaitās.

Kivi,

http://www.youtube.com/watch?v=sdUUx5FdySs
Tik tik jauki! ^.^

La lā?

Nerakstu, jo interneta mazliet nav. Grūti jau grūti un skumji jau skumji.

Home Sweet Home.

Ikdienu pārnākot mājās saprotu, ka gribu no šī dzīvoklīša čušš... Negribu lietot tādus vārdus kā "aizvākties" vai "pazust", nē. Vienkārši gribu te vairs nedzīvot un baudīt, iekārtot visas lietas kādās citās telpās.

Jau tik daudzas reizes esmu iztēlojusies, kā tas varētu būt.
Man būtu vairākas istabas, viena no tām guļamā. Tur nebūtu parasta gulta, bet gan matracis, jo patīk, ja guļot atrodos tuvāk zemei. Istaba būtu izkrāsota dažādās krāsās (zila, dzeltena (bet ne jēli dzeltena), violeta un zaļa). Visas krāsas būtu piesātinātas, bet ar mēru. Un gribētu, lai istaba atrodas saulainajā pusē, lai vienmēr ir silti.
Man būtu liels drēbju skapis, kur atrastos vis kaut kas un kleitas. Daudzas. Un kurpju kastes, jo ticu, ka nākotnē man būs kurpes. Taču arī kerzas nekur nepazudīs. Man būtu liela smaržu kolekcija. Tas viss nāk komplektā.
Kaut kur atrastos grāmatu plauks, kas mājās man noteikti būs.
Bet virtuvē stāvēs tējas kvantums un garšvielas, kuras nemaz netaisos izmantot. Vienkārši garšvielas ir laba padarīšana.
Un tas viss būtu ļoti, ļoti tā kā es gribu, jo pašlaik man tādas iespējas nav. Dzīvojot kopā ar vecākiem nejūtos tā, kā ... Vajadzētu. Jūtu, ka šīs lietas tomēr nepieder man, lai arī dzīvojam kopā. Tas viss ir mūsu. Bet es gribētu savu vai mūsu 'mūsu'.
Zinu, zinu, ka ir jāpaciešas. Bet sapņi mani vada un katra diena paliek aizvien neizturamāka. Tas viss dod pacietību, kas atmaksāsies, par to nešaubos. Un zinu, ka nakotnē viss būs burvīgi. Tikai paši varam par to parūpēties.
Un es par to parūpēšos!

Šodien dzīvoju ar domu par rītdienas labumiņu, kas būs. Un vispār par nākotnes labumiņu.
Bet pagaidām nāk skumja virsū. Pat nezinu, par ko. Vienkārši dažkārt ir nepieciešams man šis gara stāvoklis, lai rītdien jau atkal varu pasmaidīt.
Vārdi precīzi un smuki: The Pierces - Three Wishes

Es tiešām, tiešām...

M.Brikuļa darinājums.

Jau biju par to aizmirsusi.

Vai kādam vispār interesē, kas esmu? Vai mani interesē, kas viņi ir? Lai arī esam tuvi, vai mēs to attiecīgos brīžos atceramies vai pieveram acis? Ne sūda mūs tas neskar! Un maināmies mēs līdz ar visu.
Par to man sāp visvairāk. Un es vairs nekad, nekad... Nebūšu kā iepriekš. Nekad vairs negribu būt kādam atbalsts, dot padomus un dažkārt palīdzēt kā draugs. Tik nogurusi esmu! Tik slikti man no visa metas!
Bet nespēšu to īsti izdarīt, lai arī ļoti gribētu. Diemžēl es protu... Neprotu. Jel, nolāpītā sirds un dvēsele. Un kāpēc mani neaudzināja kā citādi?
Bet daļa manis mainījusies ir. Tik ... Tāda, kāda biju... Nekad, nekad vairs tāda nebūšu. Daļa noslēgusies ir. Un to es sev un sevī paturēšu.
Paldies, paldies!

Lūk, patiesība, kas nekad nav apšaubāma!

Draugi, draugi, nedraugi.

Zaļš vakars.

Izdomāju, ka tomēr negribu palikt mājās un aizdevos ciemoties vakarvakarā pie Ievas.
Vakars man ļoooti patika - es varēju izbaudīt gan viņas klātbūtni, gan mācīties šodienai, tā kā neko nebiju zaudējusi.
Vakarā, tas ir, pa nakti uzcepām pankūkas, tas ir, Ieva uzcepa, pievienojot medu. Vēl tagad acu priekšā ir aina, ka viņa no 3l burkas traukā ielej medu. Ielej, cik tas svaigs! Tāds medus man ļoti garšo.
Kā jau teicu, pankūkas bija ļoti gardas. Un tad, sēžot viena otrai pretī, mēs nojūdzāmies, sākām smieties ļoti daudz un stāstījām jociņus par Čaku Norisu. "Čaks Noriss sen jau ir miris, tikai nāve baidās viņam to paziņot." Un atkal smējāmies. Un daudz.
Gulēt aizgājām ap 03:00, bet laikam es aizmigu ātrāk. Gulēju ļoti labi, jo Zaļajai ir siltas segas.
Un no rīta tomēr piespiedu sevi iet uz skolu, ko arī nebūt nenožēloju. Nav ko nožēlot, nē nē!

Bet drīz es došos snauduļot, jo vēl gara, gara nakts priekšā, ko tiešām vēlos izbaudīt.
Ar labu nakti vai dienu!

Kas notiek prātā?

Pat kaut kā ir sācias nākt miegs. Tā kā visu esmu paveikusi, tad varētu arī doties. Bet varētu arī nedoties. Pēdējā laikā esmu ļoti neizlēmīga. Varētu darīt, bet varētu arī nedarīt. Kas notiek prātā?

Dziesma.

Interpol - All Of The Ways

Klausos un nespēju aptvert. Patīk.

No 25.09. uz 26.09.

Šodien sapņoju vienu no dīvainakajiem sapņiem, kādu esmu sapņojusi, jel!
Ar tik ... spēcīgām emocijām, kādas biju aizmirsusi just. Viss vēl bija tik neattīstījies, neievainots, cēls, jauns, nepieredzēts, nevainīgs.

Pielīdzināju sapni situācijai, kas notiek.
Var tā teikt, redzēju, dzirdēju, izjutu visu no cita skata punkta. No galvenās varones skata punkta. Man žēl palika. Un, kad visu piedzīviju, sirds plīsa vai pušu, cik precīzi visu varēja raksturot.
Nezinu, kā man vajadzētu justies pēc piedzīvotā/nepiedzīvotā. Pēc nosapņotā. Bet beigas bija labas gan.
Vai varētu būt nākotne? Es jau nu noooteikti priecātos.

Žēl, ka pamodos, jo gribēju redzēt, arī savā ziņā piedzīvot turpinājumu.

"Mēs nopūtām septiņas sveces, sadevāmies rokās un gājām pastaigā."

Pomidors.

Tomātu salāti ir garšīgi. Bet vispār satikt Mētras jaunkundzi dažkārt ir gaužām ārprātīgi, jo spējam nojūgties uz līdzenas un arī nelīdzenas vietas. Aizgājām chillot uz Coffee Inn, kas tiešām ir superīga vietiņa. Jau ieejot iekšā man patika atmosfēra. Šokolādes brūnās un gaiši zilās krāsas salikums, dīvāni un mazie pufikkrēsli (ja tos tā var nosaukt), lielie, apaļie galdi... Mmm, man patika, patika! Un kūkas tur ir tik gardas! Un kafijas ir tik dažādas! Un sīrupi, kas rindā stāv, mani vienkārši pavedināja.
Vēlāk turpinājām savu tikšanos, braucot uz Bolderāju, jo pēc jūras noilgojāmies. Iegājām arī mazajā veikaliņā, nopirkam alu. Tad sēdējām uz kāpas un čalojām.
Kā un kāpēc? Tas ir, domāju, kādā veidā mums ir tiiik labas attiecības? Pa kuru laiku? Bet tas ir ļoti skaisti. Tik skaisti, ka 2011. gada janvārī svinēsim savu 4 gadu kopā būšanu, nemaz nerunājot par to, kas būs vēl pēc gada.
Diena izdevusies!

Mazās sūdzībiņas.

Ai, nu kāpēc... Kāpēc zeķubikses ir tik smukas un tik ... dārgas?!
Ja man būtu daudz līdzekļu, tad es noooteikti iztērētu naudiņu, lai iepirktu dažnedažādas zeķubikses, kā man tās patīk!

Walt Disney.

Jaunākā doma - gribu noskatīties visas Disneja animācijas filmas un dažas filmas. Bet ne jau par suņiem, kaķiem vai cietiem dzīvniekiem. Vai vēl kādas nejēdzības, kas man nešķiet normālas. Lielu daļu darbu esmu jau redzējusi. Neiespējami nav. Tik intereses pēc vēlos ko tādu īstenot.
Ja nu kas - http://www.disneymovieslist.com/disney-movies.asp

Black and yellow.

Šīs nav dzeltenas, bet bilde ļoti smuka gan.
Toties dzeltenas kurpes.

Vakara pusē ar Rūdi sarunājām tikties. Nenožēloju, ka to izdarījām. Vajadzēja gan attiecības uzlabot, gan galvu 'izvēdināt', gan raksturu audzināt. Būt pacietīgai un ... Attīstīt citas īpašības. Tas ir jādara.
Domāju, ka nākošo reizi daudz vairākiem cilvēkiem jāsatiekas ir, jo saucām arī Matīsu, Elzu un Reini, bet diemžēl... Bet, ja vairākumvairāki cilvēki tiekas, tad jāiet uz "Gauju" vai kādu citu jauku vietu dzert "Brenguli". Ir tik daudz iespēju. Ir noteikti visiem jātiekas! Man taču šausmīgi patīk cilvēku sanākšanas!
Ar Rūdolfu staigājām apkārt pa Rīgas ielām, kā jau mums to patīk darīt. Tikāmies Tallinas ielas pieturā, kas uz Brīvības ielas. Tad gājām pa Tallinas ielu, tad Briāna ielu, tad cauri parciņam, tad pa Valdemāra ielu, tad Mālpils ielu, tad Vesetas ielu, tad Hanzas ielu, tad Strēlnieku ielu, tad Elizabetes ielu, tad pa Kronvalda bulvāri, tad pa Zigfrīda Annas Meirovica bulvāri, tad mazliet pa Smilšu ielu, tad Vaļņu ielu līdz nonācām pie Galerijas Centra. (Man patīk precizēt lietas.) Un aizgājam iedzert kafiju/sulu un apēst kādu jauku kūciņu "Mārtiņa Beķerijā". Tur mums ļoti patika gan interjers, gan atmosfēra.
Visu ceļu runājāmies par kaut ko, kas vien ienāca prātā. Vispār dažādas Rīgas vietas asociēju ar pagātnes notikumies un to arī Rūdim stāstīju. Cik ļoti viss mainās. Vai man tas patīk? Nu, agrāk es nebūtu spējusi to laist vaļā, tagad saprotu, ka tā tam jābūt. Un viss.
(..)
Bet pateicoties Mētrai esmu sākusi klausīties Interpol. Paldies, paldies! : )
http://www.youtube.com/watch?v=PYqzbnkhxPY

Kam negadās.

Tas pirmais šāviens var izrādīties arī pēdējais.

Yeah!

Autumn autumn.

Autumn autumn.

Mācos matemātiku un man tas patīk. Vienkārši patīk vienādojumi un nevienādības. Un 2001. gada iestājeksāmens Banku augstskolā, kas nemaz nav grūts. Tikai āķīgs.
Daru visu ar sāpošu kaklu, dzerot pērno gadu zāļu tēju ar labi daudz medus. Izšķaidīju to tā, ka tēja palika duļķaina. Nespodra un neskaidra. Varbūt kaklam noderēs. + vēl klausos The Kooks. Patīk, patīk! : )
Šodien, izejot laukā no skolas, jutu rudens smaržu. Tā bija... nebija kā parasti. Bija jūtama dūmu piegarša, tāda ugunskura dūmu. It kā tajā degtu lapas, kas nesmukas un sakropļotas. Kas jau ir zaudējušas ūdens molekulas, tātas sakaltušas un sačabējušas. Tā šodienas rudens smaržoja, izejot no skolas parādes durvīm, kā arī izkāpjot no trolejbusa to pašu jutu savā rajonā.
Taču tvēru to smaržu. Centos ieelpot plaušās un līdz pašai dvēselei, lai rudens neaizmirstas, lai spēju to dubultspēcīgi paturēt atmiņā.

Darīt labumu.

Šodien palīdzēju draudzenei izdarīt dažas lietas, lai viņai viss rīt izdodas. Lai viss ir tā mīļi un jauki. Kā nekā, ilgs laiks kopā. Ceru, ka viss ieplānotais tiešām realizēsies, jo viņa jau no plānošanas vien, šķiet, ir ļoti laimīga.
Tas ir labi, ka cilvēki spēj gūt pozitīvo sev, vienkārši iepriecinot citus. Tik nepiespiesti! Tik skaisti!

Pārņemta.

Tik, tik dīvaini ir būt aktierim! Un iedvest citam cilvēkam domas, kas viņu pārņem. Un cilvēks tam notic, pārdzīvo un jūt līdzi.
Pašlaik izjūtu sevī nelielu diskomfortu. Arī spiedienu. Un āda niez. Un dvēsele arī.
Par tik daudz ko.

Mēs varētu īsti nesarakstīties. Tas ir, sazināties, katru dienu uzrakstot pa vienam teikumam, kad otrs nav online.

Computer.

Bez Ginta informātika mēdz būt gaužām garlaicīga. Ai, ai!

Līdzīgi jau ir.

Kad divi satiekas un šķiet, ka kaut kur redzēts otrs ir, jautājums, ko bieži uzdod: "Vai mēs esam pazīstami?"
Man prātā arī tagad tas izskan.

Tik sniegt informāciju.

Ir jāaizpilda tukšās vietas. Caurumi. Ailes.

14.02.

Pilnīgi noteikt, kad pa televizoru rādīs "Titāniku" (visticamāk 14. februārī vai kaut kad tad), es skatīšos!

Bio.

Domāju, ka rīt ir bioloģija, bet nav, tā kā dienu vēl varu paslinkot, kaut gan nevajadzētu. Nevajadzētu atstāt visu pēdējam brīdim. Tas pienāk pārāk ātri.

Siltums vienā ziņā.

Esmu slimiņš. Un, ja bērnībā man tas patika (varēju neiet uz skolu, palikt mājās un darīt kaut kādas blā lietas), tad tagad es nezinu, ar ko sevi nodarbināt, jo laiks šķiet tik ļoti izšķiests. Protams, es palasu grāmatu un pagatavojos kaut kam, bet tas neko neattaisno. Un nogurumu vienalga jūtu. Pat no tik nenozīmīgas slodzes. Tas ir, piemēram, šovakar nekur šā vai tā nevaru doties. Tik būšu iesprostota savās četrās sienās ar lidojošiem bacilīšiem apkārt.
Sapnis bija man dīvains. Gulēju daudz. Tas it kā palīdzot, jo, guļot cilvēks veseļojas, bet nevaru to teikt par sevi. Pārāk smaga galva, pārāk sāpoša mugura. Tā kā bija iespēja mazliet pagulēt, tad arī kaut ko nosapņoju. No visa mazdrusciņ.
Tā kā... Slimot nav izdevīgi. Gados, kad esi jau jaunietis noteikti nē! Dzīve, dzīve sauc! Lai kāda tā arī būtu šajos gados - skola, izklaides, draugi, darbs, ģimene... Viss ir vienreizējs! Noslimot = izšķiest, palaist garām, neatgūt, neiegūt. Tāpat kā nogulēt agrākās rīta stundas. Dabūt sapni, nedabūt lietas, darbus, ko varējām paveikt.

Bet vismaz ārā ir tik saulains laiks un spoža saule, ka istaba tiek uzturēta silta, kas man ļoti patīk, kas atgādina mazliet par vasaru, bet tomēr ir rudens. Rudens saule.

TRUE!

Kāds aiz dzīvokļa sienas cītīgi klausās Rammstein, kas man dara zināmu prieciņu, nudien! Tik skaļi, ka savu mūziku varu nelikt un pat baudīt šo, lai gan es nesaprotu, par ko viņi dzied, melodija man patīk. Īpaši šī dziesma.
Tas tik atgādina, ka jānoskatās līdz galam viena Anime. Esmu tikusi pusē. Bet dažubrīd laika nepietiek nekam - ne filmām, ne grāmatām un dažkārt ne sev pašai.

Tik vienkārši.

Man gribētos tagad piezvanīt viņam, lai viņš atbrauc man pakaļ ar mašīnu un mēs aizbrauktu vienalga kur. Sēdētu tajā, klausītos mūziku, baudītu viens otra sabiedrību. Un vienkārši pavadītu šo nakti kopā.

No. Un līdz galam.

Un vasara ir sākusies.

Cik pareizus padomus mēs varam citiem dot, cik skaisti paši nespējam tos uzklausīt. Un, kad cenšamies, tad veram acis ciet, lai neredzētu, taisām ausis ciet, lai nedzirdētu, jo pārāk stipru kairinājumu jūtam.
Brīžam domājam un nedomājam... Par. Un aizdomājamies par tālu savās fantāzijās/murgos, kas dzen mūs tālāk izmisumā.
Vai tiešām, ļaudis, jums patīk izjust smagu sirdi? Vai tiešām, ļaudis, vasara nav gana laba, lai atbrīvotu sevi? Sevi. Un sāktu domāt. Un baudīt. Un just.
(Cik skaistas vēlējuma formas man iznāk veidot. Žēl, ka mazliet pietrūkst sava un arī tava spēka, liekas, lai īstenotos.)
Un kāpēc vajag visu tīt tik ļoti lielā miglā, lai maldāmies un nesaskaram otra pirkstu galus? Vai tiešām patīk just to atkārtoti, atgriežoties notikumos, tad ritot laikam, aizmirst un atkal atcerēties, tik bezgalīgi velkas viss, lai juktu prātā ilgāk.
Jel, pārstāj domāt, prāts!

29.05.2010.

Sestdienas rīts.

Katram savi niķi un stiķi. Un arī es šovakar došos pie puisieša, lai baudītu jauku vakaru, bet vēl jo jaukāku rītdienas rītu, kad abi pamodīsimies paši, noskūpstīsim viens otru un gulšņāsim vēl pāris stundas. Zinu, ka viņš mani turēs cieši klāt. Tieši tāpēc man patīk palikt pa nakti ar viņu - tik droši, tik mīļi. Ne par ko nav jādomā, jāuztraucās, jāsteidzas.

Tik baudi.

Ik nedēļu.

Vispār ar mazi nepacietību gaidu pirmdienas un ceturtdienas jeb otrdienas un piektdienas. Vēl gaidu pirmdienas, trešdienas, piektdienas. Vēl gaidu tikai pirmdienas. Katras gaidas, protams, pieskaitāmas savai kategorijai.
Bet visvairāk ilgojos pēc brīvdienām. Tagad spēju tās ļoti novērtēt. Bet traki jau šā kā tā nav.

Plāns. Plāni.

Ai, ai, un zinu, ko rīt brokastīs ēdīšu. Visnotaļ to, kas puisietim ļoti nepatīk. Un te nu ir jāaizdomājas. Kad dzīvosim kopā, dažas lietas nepatiks viņam, kas piederēs tikai man. Dažas lietas nepatiks man, kas piederēs viņam. Bet tas, kas mums ļoti patiks, piederēs mums!

Kaut kas patīkams.

Man patīk, ka esmu nogurusi. Tas tāds jauks nogurums pēc pasmaga "darbiņa". Kā arī man patīk pārmaiņas cilvēkos, pārmaiņas sevī. Patīk satikt vecos-jaunos paziņas, draugus un apzināties, ka esam mainījušies, izauguši un pilnveidojušies. Neesam tādi kā pirms trim gadiem.

Skriet dzīvē!

Vienkārši plānoju, plānoju, plānoju savu laiku pēc stundām, lai nejustos kā galīgs bumbulis, kas neko nedara. Tik sēž mājāš un apveļās, un degradējās. Tā nu vairs nebūs! : )

Lab. draudzene.

Man patīk, ka viņa mani parasti iedrošina. Lai arī kas ir noticis, viņa man sniegs atbalstu. Šoreiz runa ir par manu angļu valodu.
"Kāpēc man vienmēr jāatgādina, ka tev nav jākaunas no manis?" viņa teica. Nē, nē, man nepatīk šīs valodas gramatika. Un tikai tāpēc, ka to nezinu. Ja zinātu, protams, ka viss škistu viegli un forši. Vienkārši ir jāpacīnās.

Nu man vismaz prieks, ka tagad arī es šo terminu - Lab. draudzene - varu lietot savā blogā, jo man tāds atkal ir. Un tas netulkojas kā "laba draudzene", bet gan "labākā!".

Arī kaut kas līzīgs šim.

Psaiko.

Domājams, ka psiholoģiju es gribētu iepazīt vairāk, bet nezinu gan, vai māte ļaus. Tas tikai tāpēc, ka ar pagājušo manu ... kursu lietu iznāca dīvaini. Un pēdējais gads un blā domas. Nejauki vispār.

Kā definēt?

Pirmajā brīdī jau ir daudz ko teikt, bet vai vēlāk arī būs?!

Un vispār visas brīvdienas iedvesmojos no Phoenix - 1901, kā arī visa šī albuma kopumā.
http://www.youtube.com/watch?v=PMOkORxF4JA

Tagad gaidīšu rītdienu.

Mugurkaula leņķis nepareizā stāvoklī.

Iegribusi esmu darbā. Skolas darbā. Tik ļoti man sāp mugura! Tik ļoti no nepareizās sēdēšanas. Un man patīk. Bet ne sagādāt sev sāpes. Sev vai citiem.

Sāk gribēties rudeni.

Un sarkandzeltenas lapas. Vēsāku un pelēkāku laiku.Siltākas drēbes, ieskaitot savu mēteli. Parkus, piesnigušus ar krāsainām, koku sačabējušām lapām. Arī zeltainām. Tumšākus vakarus. Vīna baudīšanu un nesteidzību. Kino apmeklējumus pēc skolas un lēnās pastaigas, dodoties raudzīties filmu. Teātra izrādes, kas rudenim ir tik ļoti raksturīgas. Grāmatu lasīšanu un kafijas malkošanu klusās kafejnīciņās. Un pastaigas pa bruģēto Vecrīgu, nudien.