Kā viena no plaši pazīstamākajām Latvijas Universitātes tradīcijām ne tikai Fizikas un matemātikas fakultātē, bet, šķiet, ikvienā citā arī ir Laivu brauciens! Ta-ta-ta-daaa! :D Tas parasti notiek maija sākuma brīvajās dienās un šeit būs aplūkojams lielisks uzskates materiāls jeb ļoti uzjautrinoša un padomiem bagāta instrukcija! Šogad datumi bija 2. līdz 4. maijs (piektdiena līdz svētdiena).
Šis bija mans otrais Laivu brauciens un jāsaka, ka devos tajā piedzīvot visu (gandrīz) to, ko biju plānojusi! Ne mazāk un ne vairāk! I mean, es devos tur chillot, dzert alkoholu, smēķēt, runāt stulbības, darīt muļķības, ar savu samaitāto prātu nepareizi uztvert lietas un vēl, un vēl, un vēl...
1. diena
Mūsu komanda bija lieliska! Komandā bijām 16 cilvēki un tās nosaukums bija Krūtis rīta rasā. Protams, jo kapteinim patīk krūtis. Bet kuram gan nepatīk?! Uz starta vietu mūs nogādāja īrētie autobusi. Jau kopš pārkāpšanas pāri autobusa slieksnim mums sākās visa jautrība.
Pirmajā dienā bija jāairē 10 km. Pa upi peldējām četrās laivās, katrā pa četriem cilvēkiem. Kopā ar mani laivā vēl atradās Santa, Arta un Putns. Un bildē var redzēt vēl komandas cilvēciņus - Zani un Lindu ielaikojam Laivu braucienu. Bilde tapa kaut kad ap to brīdi, kad bijām saāķējušies un peldējām kopā. Viens no maniem neparedzētajiem piedzīvojumiem bija ievelšanās upē. Apmēram tā tas bija - mēs piestājām krastā uztaisīt zaļo pieturu un, ja pareizi atceros, es jau kāpu laukā no laivas, kad sāku slīdēt un atmuguriski ievēlos ūdenī. Sajutu, kā drēbes paliek slapjas un jau tajā brīdī es sasmējos un nodomāju "Fuck it!", tāpēc turpināju kādas pāris sekundes plunčāties uz muguras, līdz lieliskie komandas biedri mani ievilka atpakaļ laivā. Wanna proof? Nu jā, šitik pozitīvi tas bija! :D
Es nebiju domājusi iekrist upē, tāpēc nekādu savu drēbju līdzi man nebija, bet Linda iedeva man savas sausās bikses un džemperi. Vēlāk es jutos par to slikti, jo viņu laivas cilvēciņi arī paspēja izpeldēties, daži pat vairākas reizes, bet, man liekas, šogad mūsu komanda bija īpaši aktīvi šajā ziņā.
Pirmā nometnes vieta atradās mežā. Uznesām laivas, pie busa dabūjām savas mantas, kas atradās mašīnā. Tika uzcelta telts, tika vārīta zupa, tika dzerts alus, viss bija sasodīti forši, ja neskaita aukstumu, kas valdīja, tumsai iestājoties. Teltī pārģērbties arī bija nežēlīgi auksti, bet bija Lindai jāatdod viņas drēbes.
Pa nakti gājām nakts trasē. Godīgi, kad ar Artu un Santu izlīdām no telts, ļoti daudzus no komandas biedriem nevarējām atrast, tāpēc klaiņojām tāpat vien apkārt, kad uzdūrāmies Zanei, Pēterim un Inesei virsū. Viņi teica: "Hei, piedalāmies nakts trasē!" Un mēs piedalījāmies, meklējot kontrolpunktus un pilnā balsī kliedzot: "Viens, divi, trīs, četri, Krūtis rīta rasā iet!"
Pēc nakts trases atgriezāmies pie ugunskura, kur dzērām pašvārītu moku ar pienu. Pašvārīta moka - that's a good stuff! :) Un tad ar meitenēm rīta stundā atkal devāmies klaiņot pa ugunskuriem. Es biju pietiekoši izdzērusi, jo neatcerējos, kā mēs satikām Jāni. Haha, smieklīgākais tagad liekas tas, ka pa dienu Jānim teicu: "Tev šogad nevajadzēs mani vākt!" Un pirmajā vakarā viņš mani vāca. :D Kā arī piedāvāju viņam gulēt mūsu teltī, lai būtu siltāk, uz ko viņš atbildēja: "Labi. Otro gadu pēc kārtas es nevaru atteikt šim piedāvājumam." :)
2. diena
Pamodos un atskrūvēju vienu Bauskas alu. Telts biedri man teica, ka kāds pa nakti esot krācis. Khem, es nekrācu!!! :D Ok, varbūt es mazliet krācu, es nezinu. Jebkurā gadījumā, bija silti un jauki.
Pa nakti slapjās drēbes it nemaz neizžuva! Tātad, turpinājām tālāk ceļot pa Braslas upi. Otrā diena bija vējaināka, bet ne būt ne sliktāka. Gandrīz pašā posma sākumā iepazināmies ar Katrīnu un Paulu, ar kuriem arī pavadījām visu atlikušo upes posmu. Mūsu laivai bija šņabis, viņu laivai bija kola, tāpēc mēs lieliski kooperējāmies. Tāpat arī dalījāmies dažādos našķos un arī tinamajā tabakā. Uz upes īpaši neairējām, bet chillojām un izbaudījām, ka nu tā vairs nav tik šķēršļiem bagāta. Otrajā dienā tika noairēti apmēram 8 km. Otrs no maniem neparedzētajiem piedzīvojumiem bija telefona noslīcināšana. Hmmm, man kāds zvanīja, tāpēc gribēju atbildēt uz zvanu, taču rokas! Tizlās rokas! :D Ņēmu telefonu laukā no somas kabatiņas, kad tas vienkārši sāka slīdēt laukā no rokām. Pāris reizes to pamētāju no vienas rokas otrā, kad, plunkš!, tas iekrita upē! "Fuuuck!" bija mana reakcija. Jau taisījos vilkt nost drēbes un nirt tam pakaļ, kad Pauls izteica pareizu domu - telefons šā kā tā jau pa galam un, ja SIM karti var atjaunot, tad nav vērts to darīt. Paklausīju viņu un padalījos ar stāstu, ka mēneša laikā es varēju sapist divus funkcionējošus telefonus! :D
Otrā nometnes vieta atradās pļavā. Atkal nesteidzoties uztaisījām telti, iekūrām ugunskuru. Tajā vakarā arī bija zupa, taču otrais vakars bija aukstāks par pirmo. Jāsaka atkal paldies jaukajiem cilvēkiem Zanei un Mārim, kas papildus padalījās ar saviem hūdijiem.
Kad vēl bija gaišs, tad mētājām lidojošo šķīvīti. Jāsaka, man bija sakrājusies enerģija un gribējās skraidīt apkārt, pārtvert tos metienus, kas bija domāti cilvēkiem, kas atradās man blakus un vienkārši gribējās ārdīties. Un pēcāk tapa bilde pa labi. Hmmm... Es to neatcerējos līdz brīdim, kad Artis čatā uzrakstīja, ka tā ir Zane ar kaut kādu meitenei. No sākuma mana reakcija bija: "Haha, lol!" Un tad es ieraudzīju rēgojāmies sarkanā džempera piedurkni. Un tad mana reakcija bija: "Haha, oh, fuck!" Mhm, cilvēki čatā apstiprināja to, ko padomāju, bet man liekas, mēs neskūpstījāmies. xD
Tāpat nobildējos ar Gundaru un Patriku, ko Māris bija paņēmis līdzi. Otrajā dienā Patriks ceļoja mūsu laivā.
So, šī nakts bija mierīga, ļoti auksta, tāpēc visai agri aizgāju gulēt. Teltī gulējām ar Santu divatā un vienubrīd es pavisam nosalu. Bet pirms gulētiešanas klusi, klusi ieslēdzu mūziciņu. Un kaut kādā brīdī, kad bija jau gaišs (varēja būt 06:00), pamodos, bet austiņās skanēja Metallica - Bleeding Me. Ļoti mierīga, ļoti kaifīga dziesma! Un tajā brīdī man bija tik labi! Sajutos kā festā, jo apkārt varēju dzirdēt cilvēkus neguļam, sarunājamies, bet fonā skan mūzika. Likās, ka skatuve ir netālu un viņi izpilda šo dziesmu! Tas bija viens skaists mirklis, manuprāt!
3. diena
Pamodos no tā, ka teltī bija karsti, kas likās pat neticami. Kuņģis trešajā dienā bija sačakarēts - uz alkoholu nevarēju ne paskatīties, ēdienu arī nevarēju dabūt iekšā. Aizgājām līdz apbalvošanai, kur pārliecinoši ieguvām pirmo un vienīgo vietu par nakts trasi! Fuck yeah! Balvā bija "Red Bull" enerģijas dzērienu kaste, ko arī padzert nevarēju.
Drīz vien devāmies ceļā, jo priekšā bija 12 km, ko līdz 17:30 bija jānoairē pa Gauju, jo autobusi jau mūs negaidīs. Nja. Trešās dienas laikapstākļi beigu beigās izrādījās visnepateicīgākie. Lija lietus un sniga krusa. Un mēs bijām nobesījušies par to, un bija sasodīti auksti, un es nevarēju paairēt, jo likās, ka iztukšošu vēdera saturu pat tad, kad tur nekā īsti nav iekšā. Un vienīgais, kā mēs varējām puslīdz uzturēt sparu bija dziedāt dziesmas. Tāpēc, kā vien mācēdami, dziedājām.
Protams, lietus beidzās brīdī, kad tikām līdz Siguldas tiltam - galapunktam. Zaudēt vairs nebija ko - kāpām ūdenī un bridām pa dubļiem ar visiem apaviem, jo kājas tāpat bija slapjas. Un atairējām mēs kādas 2,5 stundas pirms vajadzīgā laika, tāpēc varējām salt, gaidot atbraucam autobusus.
Beigu beigās nodevām laivas, mantas no busa nedabūjuši sakāpām autobusā ar "JĀĀĀ!" saucienu, jo tajā dienā tā likās vissiltākā vieta un devāmies uz Rīgu.
Atbraucot mājās, vecāki mani nosauca par dunduku, jo, nu jā, es pastāstīju gan par telefonu, gan peldi. Biju to pelnījusi. Viņi ielēja 100g konjaka, lai varu sasildīties un tad es viņiem stāstīju par Braslas upes piedzīvojumiem.
Tāds nu bija Laivu brauciens! Man patika it viss (izņemot slapjas kājas varbūt)! Kopumā arī jums vēlu apzināties savas izdarības un ne par ko tās nenožēlot! Kā arī lieliskus cilvēkus dzīvē! :)
Pirmā nometnes vieta atradās mežā. Uznesām laivas, pie busa dabūjām savas mantas, kas atradās mašīnā. Tika uzcelta telts, tika vārīta zupa, tika dzerts alus, viss bija sasodīti forši, ja neskaita aukstumu, kas valdīja, tumsai iestājoties. Teltī pārģērbties arī bija nežēlīgi auksti, bet bija Lindai jāatdod viņas drēbes.
Pa nakti gājām nakts trasē. Godīgi, kad ar Artu un Santu izlīdām no telts, ļoti daudzus no komandas biedriem nevarējām atrast, tāpēc klaiņojām tāpat vien apkārt, kad uzdūrāmies Zanei, Pēterim un Inesei virsū. Viņi teica: "Hei, piedalāmies nakts trasē!" Un mēs piedalījāmies, meklējot kontrolpunktus un pilnā balsī kliedzot: "Viens, divi, trīs, četri, Krūtis rīta rasā iet!"
Pēc nakts trases atgriezāmies pie ugunskura, kur dzērām pašvārītu moku ar pienu. Pašvārīta moka - that's a good stuff! :) Un tad ar meitenēm rīta stundā atkal devāmies klaiņot pa ugunskuriem. Es biju pietiekoši izdzērusi, jo neatcerējos, kā mēs satikām Jāni. Haha, smieklīgākais tagad liekas tas, ka pa dienu Jānim teicu: "Tev šogad nevajadzēs mani vākt!" Un pirmajā vakarā viņš mani vāca. :D Kā arī piedāvāju viņam gulēt mūsu teltī, lai būtu siltāk, uz ko viņš atbildēja: "Labi. Otro gadu pēc kārtas es nevaru atteikt šim piedāvājumam." :)
2. diena
Pamodos un atskrūvēju vienu Bauskas alu. Telts biedri man teica, ka kāds pa nakti esot krācis. Khem, es nekrācu!!! :D Ok, varbūt es mazliet krācu, es nezinu. Jebkurā gadījumā, bija silti un jauki.
Otrā nometnes vieta atradās pļavā. Atkal nesteidzoties uztaisījām telti, iekūrām ugunskuru. Tajā vakarā arī bija zupa, taču otrais vakars bija aukstāks par pirmo. Jāsaka atkal paldies jaukajiem cilvēkiem Zanei un Mārim, kas papildus padalījās ar saviem hūdijiem.
So, šī nakts bija mierīga, ļoti auksta, tāpēc visai agri aizgāju gulēt. Teltī gulējām ar Santu divatā un vienubrīd es pavisam nosalu. Bet pirms gulētiešanas klusi, klusi ieslēdzu mūziciņu. Un kaut kādā brīdī, kad bija jau gaišs (varēja būt 06:00), pamodos, bet austiņās skanēja Metallica - Bleeding Me. Ļoti mierīga, ļoti kaifīga dziesma! Un tajā brīdī man bija tik labi! Sajutos kā festā, jo apkārt varēju dzirdēt cilvēkus neguļam, sarunājamies, bet fonā skan mūzika. Likās, ka skatuve ir netālu un viņi izpilda šo dziesmu! Tas bija viens skaists mirklis, manuprāt!
3. diena
Pamodos no tā, ka teltī bija karsti, kas likās pat neticami. Kuņģis trešajā dienā bija sačakarēts - uz alkoholu nevarēju ne paskatīties, ēdienu arī nevarēju dabūt iekšā. Aizgājām līdz apbalvošanai, kur pārliecinoši ieguvām pirmo un vienīgo vietu par nakts trasi! Fuck yeah! Balvā bija "Red Bull" enerģijas dzērienu kaste, ko arī padzert nevarēju.
Drīz vien devāmies ceļā, jo priekšā bija 12 km, ko līdz 17:30 bija jānoairē pa Gauju, jo autobusi jau mūs negaidīs. Nja. Trešās dienas laikapstākļi beigu beigās izrādījās visnepateicīgākie. Lija lietus un sniga krusa. Un mēs bijām nobesījušies par to, un bija sasodīti auksti, un es nevarēju paairēt, jo likās, ka iztukšošu vēdera saturu pat tad, kad tur nekā īsti nav iekšā. Un vienīgais, kā mēs varējām puslīdz uzturēt sparu bija dziedāt dziesmas. Tāpēc, kā vien mācēdami, dziedājām.
Protams, lietus beidzās brīdī, kad tikām līdz Siguldas tiltam - galapunktam. Zaudēt vairs nebija ko - kāpām ūdenī un bridām pa dubļiem ar visiem apaviem, jo kājas tāpat bija slapjas. Un atairējām mēs kādas 2,5 stundas pirms vajadzīgā laika, tāpēc varējām salt, gaidot atbraucam autobusus.
Beigu beigās nodevām laivas, mantas no busa nedabūjuši sakāpām autobusā ar "JĀĀĀ!" saucienu, jo tajā dienā tā likās vissiltākā vieta un devāmies uz Rīgu.
Atbraucot mājās, vecāki mani nosauca par dunduku, jo, nu jā, es pastāstīju gan par telefonu, gan peldi. Biju to pelnījusi. Viņi ielēja 100g konjaka, lai varu sasildīties un tad es viņiem stāstīju par Braslas upes piedzīvojumiem.
Tāds nu bija Laivu brauciens! Man patika it viss (izņemot slapjas kājas varbūt)! Kopumā arī jums vēlu apzināties savas izdarības un ne par ko tās nenožēlot! Kā arī lieliskus cilvēkus dzīvē! :)
