Uz neatgriešanos.

Gribas mieru un saprātu. Un pazust.

Mmm, jā!

Mani atstāja vienu skatīties fimu Begotten pasakot, kad atgiezīsies no veikala, tad man būšot tā jāatstāsta. Tobiš, tas ir mans mājas darbs un viņi cer, ka neatradīs mani, izdarījušu pašnāvību. Par fimu nezinu, ko domāt...

Haļava!

Šķiet, vajadzēs sākt pierakstīt kaut kur mazās, jaukās lietiņas, kas notiek, kas skaitās labākie momenti dzīvē.

Piemēram, piektdien "Bānūzī", gaidot cilvēku, sāku spaidīt mūzikas aparātu, kas par maksu liek dziesmas. Un tā nu es uz dullo uzliku For Whom The Bell Tolls by Metallica. Man ne prātā nebija domas, ka tā dziesma tiešām sāks skanēt, vienkārši kāds nebija iztērējis vienu kredītu. Tā nu es tiku pie foršās dziesmas! ^.^

Karstvīna tvaiku pēdas?

Aizsvīdušu briļļu stikli.
Vai tiešām?

Nais!

Awww, pirmā reize vienmēr ir tā īpašā. ;D

Loool.

Ai, pietrūka jauki sarkastiskā humoriņa. ^.^

You've recived a gift.

Bļāāā! :D Tas ir, es tiešām esmu priecīga, jo negaidīju neko tādu.

"Margaaa!
Happy Xmas and stuff!

Game On,
Dille"

M-m-mmm.

He's the worst thing I've been addicted to.

Dienas domas.

Bā-āc! Mani tiešam tracina (tādā labā nozīmē), kad viņa man pasaka, kuros datumos ir tuvākais Dzelzs Vilka koncerts, vai arī kuros datumos ir Positivus festivāls.
Like, WaTaFak?! Kāpēc jābūt tik labam un gādīgam cilvēkam, kad dažkārt esmu totally bitch!

Tā nu sagadījās.

Diena ir mierīga, taču vakars vēl tikai priekšā
+
man ir visu laiku foršākais īsziņas signāls! Gan jau kādu dienu dzirdēsi. ;D

Hey!

Pēdējo dienu laikā ir radušās un apstiprinājušās daudzas atziņas.
Arī no mīļākajām dziesmām vārdi neprātīgi uzrunā.
Uzrakstīt to visu nozīmētu jau atklāt par daudz.
Ikviens zina, ka nekad tā nedaru, lai arī par daudz tiek atklāts jau tagad.
(:

Ūūū, jā!

Ir vērts mazliet pagaidīt un nesteigties notikumiem pa priekšu. Līdz ar to mana dienas oga ļoti izdevusies! ^.^

Random.

It kā jau gribētos aizbraukt uz centru, bet no otras puses apzinos, ka jāpaliek mājās un labumiņš jāpataupa rītdienai!

Bet!

A. tikko pazina dziesmas vārdus un es sapriecājos tik ļoti, ka izdevu ultraskaņu! :D
Lol.

Wou!

Tik daudz pretrunu sevī vienlaicīgi es nekad nebiju jutusi.

Waaa, nē, tā grupa tiešām ir laba.

Bet nu man ir vai nu divu stundu laika nobīde. Vai arī gada.

Klausīties mūziku. Vērot video klipu kādai dziesmai. Un apzināties, ka ar kādu asociējas ļoti. Tas ir dīvaini. Jo viss visu raksturo. Un tas tiešām jau paliek amizanti.
Kā nesen lab. draudzene teica - esmu tajā visā iekšā daudz vairāk, nekā to pati nojaušu.

Oh, fuck it! Pat sasmējos. :D

*Not funny!

Halooo!

Ir notikusi nejēdzīgākā lieta.

Man bail. Man tiešām ir. Un es to neprotu kontrolēt.
Un tas padara mani bezpalīdzīgu.
Pretīga sajūta, nudien.

Lai nu kā.

Jel, cilvēk!
Tu nezini, ko dari, līdz ar to tu dari visas iepējamās pasaules muļķības.

Jebkurā gadījumā Oasis - Wonderwall. Laikam vienmēr būs.

Visskaistākais!

Un tagad varētu ievietot Rage komiksu ar "Bitch, please!" seju.

Bet šo attēlu es arī jau sen gribēju publicēt, jo tas ir pārāk ģeniāls. ^.^

Kā arī.

Novēlēt kādam jauku dienu ar virtuālo bučiņu un sabužinājumapskāvienu arī ir galīgi jauki.

Labs garīgais jau no rīta?! Kas notiek?!

Daži teikumi vienkārši ir pārāk ģeniāli, par kuriem nu nevar nepasmaidīt.
Bļe! :D
Staroju. Pēdējā laikā ļoti bieži.

Fuck it!

Mint man parādīja burvīgu Reservoir Dogs filmas soundtracku, ko es arī noskatīšos, jo vēl daži cilvēki, kas skatās un kaut ko no filmām puslīdz saprot, ieteica man to izdarīt.

Bet kāpēc es to vispār iesāku rakstīt...
Tāpēc, ka tagad klausos tieši 15. dziesmu, kas ir Harry Nilsson - Coconut. Un es nezinu, cik pieklājīgi vai nē būtu to teikt, bet man tiešām, tiešām gribas tādu foršu, smuku seksu. Damn! Slikti, ka man ir fantāzijas un laba iztēle! Slikti ir nedabūt! ;)

That's so predictable.

Nu tad beidzot skaistā dziesma parādījās kādā seriālā!
Es jau gaidīju, kad tas notiks!

Khem.

Tā nu mēs satiksimies. Un tā nu mēs atkal nojūgsimies!
Cheers!

Kaut kāds normāls ieraksts pat.

Visu pirmo dienas pusi centos jaunkundzi sazvanīt un man tas izdevās tikai tajā brīdī, kad ienācu pa mājas durvīm. Uzreiz novilku apavus un ne mēteli, taisnā ceļā devos uz balkona pusi, lai mierīgi varētu parunāt. Par visu, visu, kas notika/notiek. Bija dīvaini, jo minēju, ka sen neesam tikušās. Un vispār īpaši bieži kaut kā netiekamies, jo, nu, citas lietas. Nevaru jau sūdzēties, ka sliktākas, bet ik pa laikam ļoti trūkst viņas.

Pēc klausules nolikšanas man galīgi nebija miera mājās, tāpēc izpētīju 20. autobusa sarakstu un randomā devos pie viņas. Kad biju pie Mint mājas durvīm, vēlreiz uzzvanīju, jautādama "Čau, ko dari?", uz ko viņa atbildēja "Te Mint." Brīdi bija apjukums, jo ... Ko?! Es taču zinu, kam es zvanu! ;D Šā kā tā, pateicu, lai laiž mani iekšā. Galīgi sapriecājos. Un viņa arī. Viņa atvēra durvis ar tekstu, ka esmu dulla.

Ingvera tēja, zaļā tēja, Coldrex, Big Mac.

Devāmies runāties uz viņas istabu, kur lielāko tās daļu aizņem piepūšamais matracis. Bet, goda vārds, tā man pat labāk patīk!
Runājām daudz! Par to pašu, ko pa telefonu, tikai šoreiz klātienē, par vēl neaizskartām tēmām, par dažādiem sīkumiem un lielumiem. Abas nevarējām nesmaidīt, jo gan senā neredzēšanās, gan meiteņu lietas bija šo smaidu izraisošais faktors. (:
Man dikti patika atbraukt pie viņas ciemos, padarīt viņas slimošanu tik ļoti daudz jautrāku, skatoties dažādus video, bildes, kliedzot cilvēku uzvārdus un ik pa laikam izmetot kādu sarkastisku joku. Un tā es pabaudīju šo vakaru. Un tas man patīk visvairāk. Tas ir, mēs varam tik ilgi netikties, bet vienmēr man ar Mint būs norauts jumts, jo mēs taču esam tik ļoti Mēs.
Atvadoties, novēlēju viņai izveseļoties. Piekodināju, lai izskalo kaklu ar sālsūdeni, apēd medus kaudzi, iedzer zāles, iet gulēt, jo viņai ir jāizveseļojas līdz piektdienai! Un tad mēs abas novēlējām viena otrai nedēļas nogali galīgi izbaudīt, jo šai nedēļas nogalei ir jābūt tādai labai-labai!
Tad nu es devos. :)

Pēcteātranojausmās.

Man saka, kāpēc es nerakstu blogā?
Tajā ziņā, ja vēlies, cilvēk, es tev varu savas domas kā vakara pasaku lasīt.

Šodienas.
Gulēt blakus, klausīties mūziku, varbūt arī aizmigt. Varbūt arī nē.
 

Hmmm.

Nu tad trešdien varētu pat uz Jelgavu aizbraukt. Būtu jau galīgi amizanti.

Cheers!

Šadi man ik pa laikam notiek.

Piemēram, tagad.

Nu bet jāāā!

Un tā es pirms 20 minūtēm pārrados mājās.
Labs noskaņojums?
Nu bet jāāā! ^.^

Elpoju puslīdz vienmērīgi.

Tā ir laba ziņa.

Pēc dienas notikumiem sēžu "Coffee Inn" ar lielo nedēļas kafiju un klausos mūziku. Mazliet paskatos, kas pašā kafejnīcā notiek, kā cilvēki uzvedas, ko dara, kas notiek aiz loga, bet nekam īsti uzmanību nepievēršu. Tikai savām domām un spēcīgajiem dziesmu vārdiem.
Mmm, šāds miera stāvoklis mani pat ļoti apmierina. (:
Un savā ziņā nevaru nesmaidīt. Nevaru nesmaidīt par visu to, kas ir noticis pēdējā laikā!

*Man patīk, ka mati jau ir mazliet atauguši. Līdz ar to katru dienu varu tos sakārtot citādi. Vai nu atstāt izlaistus, kad tie ir mazliet viļņoti, vai arī sakārtot copītē. Vai pat saspraust ar sprādzītēm.

Rudens. Tas ir gadalaiks, kad...

Dzelzs Vilks!
Un citas jaukas lietas... :)

Labs vakars.

Nu labi, vismaz vakara gaitā dabūju dzirdēt komplimentus un pat tādus ļoti jaukus. Un pat no tādiem ļoti jaukiem cilvēkiem. (:
Taču dažus faktus nemaina gan.

It's blog time!

Mana labākā draudzene ir mana labākā draudzene!
That's right, bitches! ;D

La la la.

Šodien satiku savus kursa biedrus. Šodien satiku svešus kursa biedrus.
Drīz eju redzi pārbaudīt.

Torn.

Visbriesmīgākā lieta jau ir tā, ka viss uz papīra ir uzrakstīts. Ka visam ir pierādījums.

Tik ļoti gribas nejust. Vienkārši izslēgt, lai nenomāc!
Jā, pēdējās dienās esmu visai salūzusi.

Bļā!

Mazliet sitiens zem jostasvietas.
The words have incredible power.
Vienkārši FUCK IT!

Awww!

Man tik ļoti patīk, kad uzslēdzu kādu shuffle playlist, kas manā datorā saglabāts, un skan tieši viena no tām dziesmām, kuru labprāt gribu dzirdēt! Yeeey!

Run, Mars!!!

Kāpēc cilvēki kaut ko tādu izdomā?! Bet ļoti forši!

Mmm.

Pašlaik sēžu virtuvē, klausos mūziku, dzeru kafiju, domāju par to, ka ir sestdiena, kaut gan man, piemēram, tā nemaz neliekas. Šķiet, ka ir jau svētdiena. Bet nav! Jo tas nozīmē, ka rīt tad vēl ir brīvdiena.
Mazais prieciņš.
*Mint pamodīsies, taisīsim ceptas maizītes.

Šodiena lietaina.

Wou! Mazliet sagribējās parunāties, tāpēc drukāju +/- pagaras vēstules.
Esmu ietuntulējusies segā. Pārsteidzoši...!
Vispār gribas iziet ārā, bet ir visai apmācies laiks + esmu nozaudējusi savu lietussargu jau kādu laiciņu. Bet gribas iziet ārā. Nezinu gan, ko tādā laikā var darīt. Uz jūru tā kā derētu aizbraukt varbūt.

Au!

Es jau tagad zinu, ka rītdien noteikti, noteikti negribēšu fiziku 08:30! :D

Waaau!

Kas notiek?
Tobiš, man rodas neizsakāma vēlme rītdien uzvilkt savas superīgās, melnās augstpapēžu kurpes uz universitāti?! WaTaHell? Es taču nobeigtos, jo neesmu radusi uz papēžiem staigāt.
Bet kurpes ir ņammm!

Atkal pārmaiņa neliela man.

Nu jā, laikam beidzot iekārtojos tā, kā man patīk.
Šodienas krāsa notiekti ir violeta.

Nom nom!

Tētis aizbraucis sēņot. Cik jauki, ka viņš savas maizītes aizmirsa! ;D

Loool!

Faaak!
Nu kāpēc man tā notiek? Šķiet, uzsēdīšos uz vēl viena jauna, svaiga seriāla.
Lollollol!

Wooo-Hooo!

Rītdien pēc lekcijām došos jauno nagu laku meklējumos.

Spodrības diena.

Piekārtoju istabu, tikko paēdu pelmeņus ar gardo mērci, piparmētras ienesu mājā. Tagad stāv uz palodzes, ka visa istaba smaržo! ^.^
Turpinu rakstīt lietu sarakstu, kuras jāpaveic. Šeku, reku, mans saraksts.
Čaloju, čaloju, drīz ķeršos vēl darbiem pa mājām klāt.

Mmmhm! ;D

Nu un kas tad šovakar paredzēts?! ;D

Kaut kāda noskaņa.

Es varētu skaitīt katru dienu.

Pirmdienas vakari būs tie interesantākie.

Dīvaini izklausīsies, bet tikai viena nās man tāda dīvaina.
Tikko nobeidzu "Laboratorijas trauku" nosaukumus un izmantošanu. Mazliet jāpieķeras klāt "Neorganisko vielu īpašībām". Rīt tikšu laboratorijā. Rūdolfs cer, ka kaut ko uzspridzināšu.
Šamais bija ciemos atbraucis (cik jauki, ka otro dienu pēc kārtas ciemos tiešām kāds atbrauc; es arī braukšu, piemēram, pie Ievas vai pie Reiņa, vai Ini, vai vēl pie kādas, kas aicinās, vaaai arī neaicinās), kamēr viņš mani burtiski spieda grāmatu lasīt, tikmēr pretojoties iebelzu sev pa degunu. :D

"It will get in your bones!" Nu tāpat man ir ar ķīmiju. Patīk!

Savādā naktsdzīve!

Tad nu ar savu mīļāko sievieti piektdien sarunājām doties uz nakts kino. Ak, jaukā ideja! + piektdienas rītā man tikai viena lekcija.
*Man patīk manas jaunās kedas, noteikti vilkšu, lai, iespējams, dotos arī nakts pastaigā uz mājām. Ērti un kvalitatīvi (jā, mazliet reklamēju Converse).
**Nu tad atgriežos pie joniem! ;D

Siltumiņš.

Šovakar topā sarkanas vilnas zeķes ar baltām sniegpārsliņām!

Tik forši!

Vakars bija sasodīti kolosāls! ^.^
Mēs dzērām alu, vīnu, lēkājām, mošojām un pat dejojām. Yeeey, yeeey, nedēļai esmu uzlādēta!
It īpaši ar šo dziesmu, jā! Un, proootams, šo! Mmm, patīk! :)
*Bāc, tos deju soļus noteikti vajadzētu iemācīties! :D

Brokastiņa.

Garšīgas brokastis ir labas brokastis!

Yeeey!

Bāc, bāc, bāc, bāc, bāc! <-- lasīt pareizi.
Man patīk, ka visādos filmu treileros tiek izmantotas The Kills dziesmas. It īpaši no jaunā albuma! Tik ļoti omu uzlabojoši.

Jaunums.

Mmm, kedas!
Kuras tad ir manējās?! ^.^
Labi, ka cilvēki kaut kādā netiešā veidā mēdz iedrošināt.

Nom nom!

Ir jauki pataupīt "Putna pienu" (konfektes). Tagad mazs prieciņš, jo tieši kādu saldumu sagribējās!

Rudens. Un imūnsistēma mana tiek novājināta gan.

Pašlaik man ir ļoti nelaimīga sejas izteiksme, jo nākas dzert tēju un uzēst medu. Weee! Bet tā nu sagadījies, ka esmu apslimusi. Vai nu tas ir šodienas un vakardienas padarīšanas dēļ, vai arī pirmsaristoteļa palaidnību dēļ. Laikam jau abi. Dzeru un šķobos, jo piparmētru tēja jau dikti garda.
Tikko nosūtīju mammai uz darba e-pastu pirmā un otrā ķīmijas laboratorijas darba protokolus. Tik forši! Pēc dažām dienām varēšu ķerties klāt rakstīt reakcijas. Oh, it will be so fun!
Šodien iznāca pastaigāties turp un atpakaļ pa Valdemāra ielu. Nu var jau tajās 30min paspēt aiziet no vienas fakultātes uz otru, bet pusdienas gan tad neiznāk dabūt.
Rīt pirmo reizi došos uz fizmatiem. Joprojām nezinu, kur tie atrodas, bet esmu jau sarunājusi pēc 14:00 satikt Jāni, kas Āboltiņš.

Mmm, patīk krāsas! Drīz arī Latvijā viss tāds būs. Sarkans!

Koooaaa?!

Un man vēl saka, ka es esmu jokaina. Like seriously?! :D

Mieriņš.

Nu bet man taču dikti, dikti patīk ķeltu mūzika. Īpaši šie ritmi.

Jā, vispār zinu, tiešām zini, ka protu lasīt zemtekstus, loģiski domāt, bet brīžam iestājas paradokss - ja skaidri nepasaka, tad neko nesaprotu. xD

Halooo!

Ai, žēl, ka šamais Skype neparādās... Labpārt parunātu un pastāstītu, kā man klājas. Stāstītu es noteikti ar to savu sajūsmas izteiksmi. Bet vispār es gribu arī uzzināt, kā viņam sokas, jā gan.

Viss forši!

Nu tad jmeklē siltas zeķītes, silts džemteris un jādodas darīt lietas.
Rīt atkal jābūt tikai 10:30. Augstākā matemātika, yesss, yesss! ^.^

Waaa, pēdejā laikā viens no mīļākajiem vārdiem ir "forši".

Wooo-Hooo!

5. trolejbuss būs mans mīļākais trolejbuss! Ar to varēšu aizbraukt gan uz bioloģijas fakultāti, kur man notiks bioloģija (obviously!), gan uz fizikas nodarbībām pie fizmatiem. Izrādās, Āgenskalna tirgus ir turpat, turpat blakus! Cik forši! ^.^
Nu ko, rīt mana pirmā lekcija 10:30 - vispārīgā ķīmija. That should be good! :D
+
Pēc tam došos meklēt ķiteli laboratorijas darbiem.

Šodien esmu ļoti pārgurusi! Atbraucu mājās ap 13:00, uzreiz gulēt, pamodos, joprojām acis smagas. Vismaz neesmu tajā grupā, kam rītdien jau kaut kur 08:30 jābūt! Esmu sajūsmā par šo visu padarīšanu!

Waaa!

:D
Tā meitene mani vienkārši prot pierunāt darīt muļķības. Šajā gadījumā tas ir doties ... svinēt (or not), vienkārši doties ballēties. Un varbūt dejot. Ak, Mint!
Šādi sākas trīsdiennieks, laikam jau.

Urrrā!

Man oficili iestājies rudens! Izlienot laukā no siltas gultiņas, sāk ļoti salt, ka zosādu var redzēt.
Vilnas zeķes - yeeey!

Yeeey!

Ir tik labi šodien vēl neiet uz skolu!

Viss.

Es - čučāt! :)
Mājieni man sapņos ir, jo jau kuro reizi sapņoju, ka vadu auto. Drīz jau būs arī realitāte. Nu, nosacīti drīz!

Wooo-Hooo!

Es varu sapīt bizīti! ^.^
Ļoti maziņu un spuraini, bet varu!

Šisvakars.

Bija ieplānots, ka Mint atnāks ciemos, varēsim taisīt meiteņu vakaru divatā, cik ļoti pēc tā esmu noilgojusies, bet saprotu viņas supernogurumu, šķiet, līdz ar to daru citas lietas.
Sāku revidēt blogu, bet tad pārslēdzos uz citu nodarbi (puzli, protams), līdz ar to šovakar to tomēr nepamainīšu + vēl jāizdomā, kura bilde tad būs tā visatbilstošākā. Fonā animācija jau šā kā tā paliks.

Pirms neilga brīža, ejot uz virtuvi gar vecāku istabu, ieraudzīju, ka mamma aizmigusi ar visu gaismu un ieslēgtu televizoru. Mani pārņēma tāda jauka sajūta, ka man nu šoreiz būs jāizslēdz televizors, jāizslēdz gaisma, jāapsedz viņa kārtīgi. To arī izdarīju. Un klusiņām aizvēru durvis. Tā bija sajūta, ka nu man jāparūpējas mazliet par viņu.
*Gribēju padalīties par šo mazo dzīves momentiņu.

Pēdējā augusta diena.

Neticamiii! Vasara ļoti ātri pagāja.
Pašlaik taisos uz centru, lai satiktu mammu un aizietu uz kino. Vilkšu garās kerzas! ^.^ Nezinu, kāpēc, bet esmu par to visai priecīga.
*Puzlei rāmis gatavs. Iemūžināšu to no viena skatu punkta. Jā, uzstādīšu istabā statīvu un bildēšu. Cerams, neviens neizkustinās. Pēc tam būs GIF animācija. ;D

Pa gaisu tikko aizlidoju.

Wooou! Tikko zvanīju vienai no labākajām draudzenēm, ar kuru esmu pazīstama jau no bērnudārza pirmsākumiem. Izdomāju, ka būtu taču superforši satikties vasaras beigās, parunāties, kā šie trīs mēneši tika pavadīti. Sazvanīju viņas mammu un viņa paziņo, ka P. ir pārcēlusies uz Londonu. Un tad man šoks! Jā, ko tādu es nebiju gaidījusi. Tik dīvaini salikās, jo lēmums tika pieņemts visai pēkšņi (tur viņas māsa dzīvo, pie kuras viņa iepriekš ciemojās). Galu galā izdomāja palikt tur.
Njā, joprojām neticās. Nu ko, jau ir divi cilvēciņi, kurus Londonā vajadzēs apciemot! :)

Buhhh!

Jā, tieši tādā intonācijā jālasa!
Jau kuro stundu man sāp galva. Tas viss ir no šodienas pastaigas ar Edgaru jeb viņam tika uzdots darbs. Ļoti internacionāls un blā. Bet lieta tāda, ka pārāk ilgi uzturējāmies Stockmann kosmētikas nodaļā, kur bija daudz un dažādu smaržu, visas sajauktas kopā un ļoooti jaudīgas. Lūk, rezultāts!
Bet vispār vajadzētu uzzināt, vai viņš ir atstājis kādu bez darba, vai nav.

Tu esi tu!

Kad Māris palika pie manis, vakarā aiz neko darīt sākām skaļi lasīt mūsu blogus.
Hmmm... Tā nu tas ir, ka viens no populārākajiem maniem virsrakstiem ir "Nu ja." un tur neko nevar darīt. Pēc tās lasīšanas sāku domāt par to, kā rakstu, ko rakstu. Pretty much neko nevar saprast, bet vispār izdomāju, aptvēru, ka neko, neko šajā ziņā i nevēlētos mainīt, jo es esmu es. Un šis ir mans rokraksts.

Zināma bildīte.

Skils!

Mmm, jā, tikko iekš draugiem.elvē spēlēju "Zoli". Vinnēju 24 punktus vienā partijā ar likmi 1:25, ieguvu Pro statusu... Casual! ;D

So awesome!

"Let's deliver posters by magic by putting them into newspapers by haaands!"
Waaa! Mans mīļākais video EVAAA! ;D

Complete.

Nu ko, esmu noskatījusies veselas divas filmas un visas "Sex and the City" sezonas. Šis nu ir galā. Bija smieklīgi, jā gan.

Jau divi vasaras mēneši pagājuši.

Un šodien man ir labs garastāvoklis, tiešām, tiešām! : )

Dīvaini, ka tikko bija vēlme padalīties tamā, kas ir noticis, kas vēl notiks, kādi man plāni, ko esmu pēdējo nedēļi laikā sadarījusi, ko esmu ieplānojusi jau šai nedēļai, bet nu tas jau pārgāja. Tā pēkšņi.
Oh, well...

Bet vispār man patīk tas, ka es šovasar it nemaz nesēņojos, daru dažādu stafu, tā starpā kārtīgi atpūšos un izguļos. Ak, un man gribas studēt! Jāāā, esmu tikusi tur, kur ... gribēju/negribēju. Tagad superoficiāli skaitos LU ķīmijas fakultātes studente. Yep, galu galā studēšu ķīmiju. Lai gan kaut kad ap aprīļa vidu, sēžot ķīmijas stundā nodomāju: "Džīš, es to tomēr nekad negribētu darīt!" Bet tomēr mana patika pret ķīmiju izrādījās stiprāka. Laikam jau tas ir labi. Nu jā, es jau īpaši nevaru teikt, ka saprotu to ķīmiju vai bioloģiju, kas arī pirmajā kursā būs. Vai vēl tur kādu fiziku. Tas nekas, ka man gadā ir 8. Visi jau zina, kā mūsu klase tos astotniekus ieguva. :D Bet gribu pateikt, ka ticu tam, ka gribasspēks un patika ir kaut kas ļoti stiprs, tāpēc arī studēšu ar visu atdevi. (Kaut gan es katru gadu sev to apsolu.)
Šis mazais ķīmijas jautājums man atgādina Sufjan Stevens - Sister Winter dziesmas vārdus "But my heart is returned to sister winter" tobiš mana sirsniņa ir atgriezusies pie ķīmijas.

Bet! Mana favorītdziesma pašlaik ir Gotye - Somebody That I Used To Know. Pateicoties Laurim!

Nais! Vienkārši nais!

"Negribi pamēģināt? :D "
Tā ir dienas odziņa, goda vārds! :D

Mindfuck!

Ok, tikko spēlēju Zoli iekš draugiem.lv. Partiju izveidoja kāds čalis, pieteicos es, tad pieteicās kāda meitene un spēle varēja sākties. Visironiskākais ir tas, ka pieteicās Anna! Anna Vagnere! Tā pati Anna, kas ar Matīsu skrēja iekšā tualetē un uzmācās abiem Brikuļiem. Tā pati Anna! :D
Džīš, nu kamooon! :D Vienkārši uzlabo dienu. Nē, šķiet, mani viņa nepazina. xD

Tāda mana sestdiena.

Mmm, ir labi. : ) Tas ir, es sēžu uz grīdas saklātajām segām, jo pašlaik te guļu. Šēžu, staipos, čekoju, kas internetā notiek. Sēžu un staipos vienā apakšveļā (ja kas, man ir smuks komplekts ^.^ ). Balkons ir vaļā visu nakti un dienu. Ir gaišs, viss ir nesteidzīgs. Blakus stāv kafijas krūze, kas dod savu aromātu, jo man patīk, kā kafija smaržo. No virtuves arīnāk patīkama smarža, gan jau kaut kas tika pagatavots. Mmm, vienkārši patīk šī sestdiena. : )

Ja kas, puisieti neesmu redzējusi jau nedēļu un 2 dienas! Skumja.

Tādas viņas ir.

No vecmāmiņas neko nenoslēpsi! :D

Hah.

O, jā, ja tagad būs tas, ko es domāju... Būs visnotaļ ģeniāli!

Ko... (?)

Domāju daudz. Un, liekas, šodienas domas nav tās jaukākās.
Satiekoties ar Mint man nav jādomā, ko es pasaku pareizi vai nepareizi, lai neaizskartu viņas jūtas. Tas ir, man nav visu laiku jātur sevī kaut kādi ... aizspriedumi. Principā mēs tos izrunājam un viss chill. Ar viņu es varu tikties ļoti viegli. Mint ir viens no tiem cilvēkiem, ar ko varu justies kā... Es.
Tas arī ļoti sasaucas ar vakarvakara domām. Piemēram, ja man jautātu, kuru cilvēku es mīlu, es atbildētu nekavējoties. Tas ir, ja man par kaut kādu lietu tiks uzdots jautājums, es varēšu sniegt atibildi nevilcinoties.
Atziņa - diemžēm mēs arī cilvēkus iedalām prioritātēs.

Bet tagad ... Es domāju ... Hmmm, nu gan, paldies.

Likumsakarība.

"Nebūs tā, ka rīt būs teksta uzdevums, kurā būs jāaprēķina, cik Edwards varēs izdzert Tullamore konkrētajā laikā?" :D (26.05.2011. - dienā pirms matemātikas eksāmena)
Šis, goda vārds, ir ģeneāli!

*Yeeey, teksta uzdevuma vispār nebija, citādi es ļoti raudātu.

Nu jā.

Jā, varbūt šovakar kaut ko pasākšu gan! ;)

Apmierināta. It visā.

Jāāā! Es mīlu matemātiku! Nē, tiešām, tiešām. Jo ... eksāmens nebija traks. Pirma un otrā daļa - chill, trešā - tad jau redzēs. Bet it nemaz nav traģiski.
+
Man vienmēr ir paticis iegādāties kādu kladi (biezāku vai ne tik ļoti), kur nākotnē varēšu pierakstīt savas domas. Vienmēr liek priecāties un pasmaidīt šāda pārmaiņa. ^.^

Nu tad sāksim.

Pēc 11 stundām un 30 minūtēm sākas pirmais eksāmens. :D
Var just, ka sāku palikt stresaina. Tomēr sāku.
Jo iestājas pedantiskums it visā. Un seja paliek nopietna.

Svētdienas vakars.

Ak, Regīna, Regīna, kāpēc man nelasās Tavs romāns.
Tā vietā es klausos stulbu mūziku un sapņoju, kā es varētu iziet ārā, uz balkona, un uzpīpēt kādu jauki satītu cigareti ar, piemēram, vīnogu tabaku.

Jā...

No manas vēlmes mācīties ķīmiju nav ne vēsts.

Tas pats.

Nu vismaz viņi beidzot iepazīst normālu mūziku, nevis sūdiņus, kas tik populāri kļuvuši ir. : )

Nom nom!

Mammai jauna maizīšu recepte. Supergarda!
Un tētis tikko aizgāja pēc kaut kā un arī "Fazer" šokolādes ar riekstiem, tāpēc gaidu viņu, lai varam sākt skatīties multeni. Yeeey! ^.^
Atā, atā, ķīmija un Regīna, kas Ezera arī!

Ak, briedīšI!

Goda vārds, klasesbiedrene Arīna ir ģeneāla! Neko tamlīdzīgu iz viņas mutes vēl nebiju dzirdējusi, kaut gan viņa daudz ko saka, jā gan.

Piektdien bija bioloģijas stunda, kurā mīļā skolotāja stāstīja par sieviešu ķermeni, līdz ar to arī bērnu ieņemšanu, bet viņa zina, ko runā. Skolotāja saka, ka īstenībā sievietēm mūsu vecumā nevajadzētu dzert, jo tas var radīt vēlākas problēmas. Viņa saka: "Sāciet dzert no 60 gadiem." Bet Arīna... Bet Arīna!!! xD atbild: "Kāda jēga?! Salauzīs kāju vēl!"
Ai, man patīk!

Hāh!

Dzīves patiesībiņa, bļe! :D
Daži cilvēki domā, ka viņi ir īpašāki, līdz ar to viņiem nav jāsaka "paldies". Nooot!

Gribu tomēr matus garos atpakaļ. Jā, laikam gribu. Gribu?
Pie friziera atkal došos drīz.

Nais!

Jā, pilnmēness! Prātiņš aizgājis. ;D

(...)

Vispār man nočakarējās blogs un iepriekšējās trīs ziņas ir ceturtdien rakstītas.
Nu ko, ir palikusi tikai nedēļa.
Brīvdienām lieli plāni, daudz kas jāpaveic! Jūtos sajūsmas un spēka pilna, tā kā darbošos gan.
+
Jāmaina blogam noformējums, jā gan.

Man pietrūks skolas.

Lai cik traki arī neizklausītos virsraksts, bet...
Man tiki tiešām pietrūks! Precīzāk laikam būtu, skolotāju pietrūks.
Parādi kārtojas paši no sevis. Aizejot uz matemātiku, par rotācijas ķermeņiem visu zināju. Nevar būt, ka varētu iegūt maksimālo punktu skaitu. Nu jā, skolotāja smējās, kad atnācu rakstīt, bet mums ir noruna - viņa ieliks atzīmi, ja apmeklēšu līdz gada beigām nu matemātikas noteikti.
Bioloģijas skolotājas vispār nebija, par ko varēšu rīt viņu kaitināt, goda vārds. xD Domājams, ka viens kontroldarbs arī nebūs jāraksta, līdz ar to atzīme netiks ņemta vērā, kas ir pa smuko! ^.^
Bet peldēšanā vispār bija amizanti. Atnācu, lai lēktu jau baseinā, kad skolotāja iziet, pukodamās: "Nu tad kad es gribu atpūsties, tad kāds nāk kaut ko darīt!" Pateica, ka negrib strādās, negrib konsultāciju. Es viņai tik jauki piekritu, ka abas pateicām: "Nu tad štrunts ar to, gan jau nākošnedēļ!" Tā es tiku ātri uz mājām + pieturā satiku angļu valodas skolotāju, kas ar to pašu autobusu brauc. Jauki parunājāmies, viņa mani nomierināja sakarā ar angļu valodas eksāmenu, kas - ak vai! - ir jau 23. maijā!
Lūk, cik skolotāji ir jauki un atsaucīgi!
Laimīgā sejiņa, mjau!

Tā taču gadās!

Šodien centos sazvanīt Ini, lai, iespējams, aizietu uz "Coffee Inn" un atlīdzinātu par ... otrdienu (?), taču to man neizdevās izdarīt un varbūt labi, ka tā (ne sliktā nozīmē), trakums, jo man nav naudas kafijai! Sūdīgi!

I told you so!

Un vēl viens paziņojums - nu es taču teeeicu! :D
Uz pagājušo vēstures kontroldarbu es zubrījos, ka slikti metas. Dabūju 6.
Šopirmdien atnācu uz skolu, vispār neko nezinādama. Dabūju 6.
WaTaFak?!

Nu ja.

Jauns The Kills albums.
Jauna mīlestībiņa.

La la la.

Skan My Morning Jacket - Where To Begin, kas ir soundtrack dziesma no filmas Elizabethtown.
Ekonomikā esmu tikusi galā gan ar pirmo eseju par kādas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem, arī esmu uztaisījusi špikeri rītdienas kontroldarbam un atlasījusi tabulas, kas jāpēta, lai uzrakstītu vēl vienu eseju par IKP dinamiku. La la, protams, ka pagaidām es to nedaru, vienkārsi klausos mūziciņu un vēroju savu (gandrīz) skaisto mājas lapu, ko Matīss man ir uztaisījis (protams, informācijas iekšā vēl nav, taču to vel ielikšu). Jāāā, tā lapa man patīk! ^.^

Bubū!

Kas es tāds par cilvēku, ka nelaižu nevienu sev klāt. Un tiešām nevienu!

Man teica:

"Runā ar mani."
Man palika jauki.

Ammm, jā.

Tagad ģimenes stāvoklis atkarīgs no viena cilvēka.

Nu ja.

Dažkārt vienkārši spēki zūd.
Un tad man gribas, lai ātrāk pienāktu rītdiena. Man gribas pēc iespējas ātrāk aizmigt un nedomāt. Un iemidzinās man nogurums, jo mani spēki zūd.

Vakars. Piektdienas.

Man vienkārši patīk pavadīt laiku ar Vladislavu, kaut arī viņš pieder tam vīriešu tipam, kas nedejo. Un tomēr mēs aizgājām uz Vecrīgu un pa smuko norāvām jumtu!
Pirmā reize ar degošo alkoholu nebija... Nu, es vienkārši nodedzināju salmiņu, jo gribēju pārkāpt fizikas likumus, par ko mēs ļoti smējāmies. xD
Bet vispār. Man patīk, ka ar viņu varu justies tieši tā, kā man patīk justies. Tas ir, man nevajag piedomāt pie lietām ko pasaku, domāju. Viņam kaut ko uzticēt ir daudz, duadz vieglāk. Un viņš arī ir tikpat ļoti vientuļnieks kā es. Un man tas ir nepieciešams, jo pēdējā laikā ar cilvēkiem es negribu kontaktēties tā, kā es to agrāk darīju. Domāju. Man patīk, ka varu runāt, darīt, darboties un viņš nepārmet, nenoreida. Jā, tas spilgti no vakardienas palicis atmiņā.
Vispār nezinu, kas tālāk notiks, jo visu laiku man ir sasodīti skumji. Gan jau tu zini, par ko.

Mazliet jauki šķita, kad, ejot no viņa projām, viņš pats piedāvāja pavadīt mani uz autobusu, jo ... parasti neesmu radusi pie pieklājības. Vai kādām skaistām niansēm. Vai (runājot ļoti vispārīgi nevis par vakardienu) pie vīriešu uzmanības.
Un man paliek tomēr neērti, kad kāds man draugos uzraksta "Ejam uz karuseļiem. (smaidīgā sejiņa)" vai arī izmaksā dzērienu un kino, vai vēl kaut kā, jo es šīs sajūtas nepazīstu.
Mēs esam kopā, bet esam vieni.

Fenomens.

Nudien! Manā istabā ir pārlieku auksti, tāpēc jau ļoti vairākas stundas tusējos ar vecākiem.

Awww!

One Day (2011)

Pa smuko! Atradu kārtējo smuku romantrisko filmu, ko gribu ļoti redzēt.
Izskatās ļoti tā vērts. Šķiet, jau tagad varu to pievienot savam mīļāko filmu sarakstam.
Mmm, gaidu vasaru vispār! : )

Pēkšņi atkal sagribējās tās pirmās, pirmās iemīlēšanās izjūtas. Tās tirpas. Un tauriņus vēderā.
Pa mākoņiem vien dzīvoju.

Ai, ai, man sāpīte.

Ir tik daudz, TIIIK DAUDZ visa kā interesanta... Ko es gribētu iemācīties... Lai zinātu, jo tādas lietas mani ieintriģē gan. Un gribas zināt visu ko par visām sfērām. Ai, cik maz laika.
Žēl, ka zināšānas nevaru iesūknēt savā prātiņā, jā gan.

Vēlā vakara stundā...

... es gribu saldumus. Esmu diezgan izgulējusies un visai spirgta. Nu, tāda, kurai daudz enerģijas, kura varētu dzert tēju, fotografēt, kā piparmētra aug un tad risināt uzdevumus. O jā, maz uznācis matemātikas periods! Patīīīk!

Mmm.

Atklāju jaunu mūziku sev. Nu, to, protams, visi vienmēr ir zinājuši un blā, bet man ir ar novēlošanos, ziniet. Tā kā man patīk Indie... Un Rock... Un viss kopā, tad esmu sajūsmā.
Bet nav jau tā, ka esmu stagnācijā - es zinu arī dažas foršas grupas, kuras citi neklausās. Vismaz neesmu dzirdējusi (un redzējusi), ka man kāds būtu no tā jaukuma kaut ko rādījis. Khi khi.

Brīvdieniņa.

Tā kā man "nav" nekā, ar ko es varētu nodarboties un vēl jo īpaši man "nekas" nav jāmācās vai arī "nav" jāraksta esejas, tad esmu izlēmusi pagatavot siera cepumus.
Nom, nom! Marga-namamāte uzdarbojas.
Ciemos. Gaidu. : )
*labnoskaņa

WaTaFak?

Visvairāk man nepatīk frāze "Es gribēju... Bet... Man neeebija laika" un blā blā.
Kamooon, čali!

Pēdējā ekskursija.

Vakar ar klasi braucām ekskursijā uz Liepāju cauri Kuldīgai.
Nekad nebūtu domājusi, ka tik labi visi kopā varam pavadīt laiku, jo skolas telpās valda citas emocijas citam prec citu. Laikam bijām 17 + vēl skolotāja + vēl bibliotekāre, kuru no sākuma nepazinu + vēl šoferīts. Jā, tāds bija busiņa sastāvs.
Izbraucām 08:25. No rīta biju ļoti nerunīga, jo man bija tiiik slikts garastāvoklis, jo, ja tehnika 'noplīst', tad visa reizē jeb no rīta man atteicās atmiņas karte fotoaparātam darboties, tā kā paliku bez savām bildēm ekskursijas laikā. Un man tik ļoti jau bija uzlabojusies attieksme pret fotografēšanu. Gribēju iemūžināt arī šo kopīgo klases mirkli, bet nāksies vien iztikt ar pārējo bildēm. Jau gāju laukā no mājas, domāju, ka nomierināšos pa ceļam, klausoties mūziku, bet arī tas neizdevās, jo austiņas sačakarējās. Jā, garastāvoklis bija grandiozs.
Pirmās 3 stundas ceļā vispār nerunāju, arī nereaģēju, pēc tam izkāpām pie Ventas rumbas un viss uzlabojās.
... Man vairs negribas īpaši rakstīt.
Jā, varu pateikt tikai to, ka šorīt pamodos ļoti labā garastāvoklī, jo galva vairs nesāpēja, if you know what I mean! ;D Tas Dāvja šnapss bija labs un smaržīgs (pēc končām, goda vārds), bet jociņš jau bija par to, kas viegli nāk, tas viegli iet, tā kā aizgāju gulēt ar mazliet dullu galvu.

Pēdējās ballītes šādā sastāvā sagaidīsim vēl pēdējā zvana un izlaiduma ietvaros, šķiet.

Kooo tu dari?!

Dažkārt man prātiņš attrofējas. Tajās 'dažkārt' situācijās vairs neredzu nākotni.
Es nevaru būt mierā ar domām, kas nepatīk.

La la.

"Man nav vienalga par tevi" viņš teica.

Tagad jāgaida.

Sīkāka informācija maija sākumā.

Āāā!

Sākas pati, pati... Ā, tu vienkārši nesaproti, ko es tagad jūtu! Tas ir... episki!

Tu esi, tu neesi.

Nevaru saprast, vai tā ir saule, vai gaismas lukturis, kas tevi apspīd.
Lietas citādas liekas.

Mhm.

"Gribi satikties?" :D

Yeeep!

Jā, es atkal piekāšu skolu. Tas ir, es piekāšu visu, kas ir uzdots. Kčing!

Hmmm.

Nepieļaut kļūdas ir garlaicīgi.

Nu ja.

Kārtojot diskus, ko reiz Brikuļi man bija atdevuši, sapratu, ka tos varu nosaukt par mazajām bībelītēm.
Silti ap sirsniņu palika. ^.^
*Atgriežos pirmsākumos.

Khi khi.

Tūlīt slēgšu mūziku tā paskaļāk (visticamāk kādu senaizmirsto metāliņu) un kārtošu istabu, o, jā!

"Don't try to push your luck, just get out of my way."

Back In Black man pašlaik skan. Šķiet, visas dzīves garumā turpināšu gan par šo dziesmu, gan pašiem AC/DC sajūsmināties. Le-ģen-dā-ri! ^.^
Bet vispār gribēju padalīties, ka joprojām esmu apslimusi. Mmm, klepoju ne tik daudz, bet kakls sāp.
Šodien Mint bija ciemos. Kad runāju ar viņu pa telefonu, viņa teica, ka izklausījos nojūgusies. Nu, jā, tā varētu būt, jo dienas vadu četrās sienās garlaicības mākta un neviena nav. Man bija prieks, ka viņa atnāca.
Un vispār prieks par to... Par ko? Par to, ka dabūju interviju ar tās augstskolas pārstāvijiem, uz kuru visvairāk gribu tikt. Tad jau redzēs!

Prieciņš!

Jā, esmu sākusi apkopot savas mīļākās lietas. Kad atceros kaut ko vai kad kaut kas iešaujas prātā, ātri to pierakstu, līdz ar to atbildes ir izmētātas pa visurieni. Tagad rakstīšu iekš datora to, vēlāk arī papildināšu. Šeit... Pagaidām nepublicēšu. Nezinu, vai publicēšu. Taču varat braukt ciemos, palūkot, kas manā prātā.

Nu ja.

Pis sūdu, jauka dieniņa!

Mana jaunā mīlestībiņa!

Gribēju padalīties. Likās spēcīgi. Īstenībā, patīk iespaidā ar vienu lietu, ko vēsturē pašlaik mācāmies - Otro pasaules karu. Tad notika daudz briesmīgu lietu, kas, goda vārds, liek man raudāt par cilvēkiem. Gan tiem, kas tika nogalināti, gan tiem, kas nogalināja. Un bilde vienkārši liekas asociatīva!

circulation by berkozturk

"-I don't get these numbers... What do they mean?
-(..) No matter how you do it, you get the same result."
(Lai saprastu, bilde jāpalielina.)

BET! Šim māksliniekam ir daudz šizo zīmējumu, tā kā, varat palūkot, mmm. Kā jau nosaukumā var noprast - esamu sajūsmā. Par ... fantāziju, par lietām, kas tiek parādītas. Par visu kopumā.

Yeeey!

Nais, nais, nais!
Mana iepriekšējā dzīve pavisam drīz atgriezīsies ierastajās sliedēs, kas nemaz nav slikti, jo esmu veco vērtību cienītāja. Varbūt pat vēl labāk būs. ^.^

Mātēm taisnība.

"Zini, kāpēc tu slimo?!" man mamma teica. "Tāpēc, ka tu līdz galam neizveseļojies un atkal dodies kaut ko čakarēt" man mamma teica. Ā, laikam jau tā ir patiesība, bet neko citu es nevaru darīt. Gribas jau.

Nu ja.

Arī "Doktora" desa izrasia atkarību, taču tās dēļ mēs neejam kārties.

Ballīteee.

Pēdējās dienas it nemaz nav bijušas prieka un laimes pilnas slimīas dēļ. Pavasara dēļ, kas piekrāpj, škiet, ik gadu. Bet neko darīt, jauks tas paliek šā kā tā.
Un vispār es cenšos izārstēties. Gala atbilde būs rīt. Bet vispār mana daba mostas. Tas ir, ja daudzi to nav zinājusi, tad ziniet!, man patīk ballītes. Tikai tā Marga, kas tās mīl, ir mazliet pierimusi, taču šopavasar viņa cenšas pamosties. Jau ir pamodusies. Jāāā, man gribas tusēt! ^.^

Pat jauki ap sirdi palika.

Tu vienkārši staro, vienmēr!
/Mans draugs/

Hāh.

Ja nejautās, tad neteikšu.

Nu ja.

Nu, vismaz vakardienas vakara gaitā es vienu lietu sapratu, ko es jums, mīlīši, neteikšu, paturēšu noslēpumā. Bet jā, sapratu, par ko man ir prieciņš un ļaunie khi khi smiekli.

Es zinu!

Šovakaru pavadīšu mājās pūšoties pēc vakardienas, jo galva joprojām tāda dulla. Bija forši.
Ak, nu jā, šovakar uzrakstīšu stāstu, kuram esmu devisi skici.

Beidzooot!

The aptauja saņemta no Ginta, jā.

Kas ir pirmā lieta, ko tu iedomājies, kad piecelies no rīta?
Protams! Protams, ka doma pavīd par neiešanu uz skolu, jo nemainu savu nostāju par to, nē nē nē. Tas ir, joprojām neredzu tai mazliet jēgu. Nu labi, tik traki nav. Brīvdienās gan ik reizi, kad noskan modinātājs, es domāju par celšanos, taču atlieku modinātāju uz kādām divām stundām.

Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?
Khem, tā vizuāli matu garums, cik tie ir kopti, apavi, kuros viņš staigā, smaids, acis. Vēlāk jau raksturu, kas man ir, šķiet, ļoti svarīgi, jo nevaru ... rast kontaktu ar cilvēku, kas mani nesaista vienu vai citu iemeslu dēļ, taču, liekas, tā ir visiem.

Pirmā lieta, ko ņemtu uz neapdzīvotu salu?
ĀĀĀ, man šādi jautājumi nepatīk. Jo "viena lieta blā blā". Nepatīk. Bet, ja tāds jautājums, tad teiktu, ka lielu nazi, varbūt pat mačeti. Jā, tas noderētu gan!

Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?
Šodien es jo labi atceros to, ko ēdu. Arī pēdējo lietu. Tas bija šokolādes gabaliņš Schogetten ar Stracciatella garšu. Maximā ir atlaide. Goda vārds, šokolāde ir dievīga. Vēl šodien, visai nesen ēdu balzāma saldējumu un vēl siera čipsus, jo man ir kaut kāds pretīgs garastāvoklis, līdzīgs depresijai or something, jo neatceros, kad būtu tik, tik slikti jutusies. Ne pa tēmu. Bet tieši tāpēc visus šos našķus nopirku.

Pēdējais cilvēks, ar ko tu runāji pa telefonu?
Diāna Babiča. Zvanīju viņai 15:27, lai uzzinātu, kur jaunkundze un Matīss ir, lai varu pulcēties žetona ģenerālmēģinājumam ar viņiem.

Pēdējā filma, ko tu noskatījies?
ĀĀĀ! <-- citādi lasāms nekā iepriekšējais. Mint var dziedāt man slavas dziesmas, jooo ;D es noskatījos Dorian Gray beidzot. To es izdzrīju šodien. Man diezgan patika, jā. 8/10. Taču, ja šodien es to nebūtu noskatījusies, tad teiktu, ka vakar skatījos multeni (tas skaitās?) How To Train Your Dragon, kas arī bija ļoti forša. 9/10. Hāh, un drīz sākšu īstenos savu Disneja plānu. Man jau daudz visa kā ir lejupielādēts mapītē.

Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?
Pfē. Normālu grāmatu neatceros, kad esmu turējusi rokās. Tikai obligāto literatūru. Tagad mēs lasījām gan Ojāru Vācieti, gan Imantu Ziedoni. Vēl Ziedoņa kungu esmu lasījusi pēdējos mēnešus, lai pabeigtu savu ZPD. To izdarīju. Nu, laikam jau pēdējā gramata, kurā dzīvoju bija I. Ziedoņa "Trioletas". Drīz ķeršos klāt Regīnai Ezerai. Neatceros, kādam darbam.

That's all. Stafeti nododu savām trim mīļajām meitenēm - Mint, Ini un Zaļajai!

Nu ja.

Šodien safrizēju veselas divas piparmētras un Mint bija tam lieciniece. ;) Drīz būs tēja + ja kāds ļoti vēlas, varu iedod daudz sakņu, lai varat tās audzēt, jo... ir nepieciešama tikai saules gaisma un ūdens. Un tad būs svaigas piparmētras.
Mans jaunākais plāns - izaudzēt tonnu. ^.^

Mhm, šodien pabeidzu skatīties "Step by Step", pēc ieteikuma esmu lejupielādējusi pirmās 4 sezonas "Skins" un tra la la... Līdz ar to, ir ko darīt.
Laba noskaņa.

Pasaules dvēsele.

Skaisti, manuprāt!
Skatoties par asaras nobira... Nu, tāpēc, ka, redzot šo multenīti, sapratu, cik ļoti tēti mīlu, jā!

Yeeey!

Paldies, paldies, Matīss! "Pielipa" man tā dziesma gan. ^.^

Nais!

Vakardiena bija jauka.
Nezinu, it kā nekas īpašs nenotika, vienkārši satiku labāko draudzeni. Gājām uz nodarbībām, uz kuru es beidzot arī tiku, jo iepriekš apstākļi neļāva tādu iespēju, piemēra, pārāk liels slinkums vai pārāk liels komforts, saritinoties čokuriņā blakus mīļajam. Pēc nodarbības gājām pāri Vanšu tiltam, mazliet sala, taču bija interesanti. Abas vienojāmies ka sen neko tādu nebijām darījušas, līdz ar to izbaudījām. Protams, tad radās spontānā ideja piekāst visus visos iespējamos veidos, kaut gan neviens īpaši neuzmācās, bet varēja, līdz ar to devāmies uz Stockmann, kur abas iegādājāmies ķiršu alu. Vēl es nopirku ekskluzīvo persiku alu, ko ikdienā neatļautos, jo tas ir pārāk dārgs, bet ļoooti garšīgs, bet Mint nopirka 2x Timbark ķiršu dzērienus. O, jā, ķirši!
Vakaru vadījām manās telpās, mazliet lietojot alkoholu, smejoties par testiem iekš portāla draugiem.lv. Piemēram, ir tāds tests "Vai tu esi emo?", "Vai tu esi vampīrs?", ko diemžāl neuzzinājām, jo ir nepieciešams VIP statuss, lai to pildītu, kā arī neuzzinājām, vai esam citplanētieši. Taču izpildījām testu "Vai tu esi urla?", uzzinot, ka vēl neesam, bet mums ir visas iespējas par tiem kļūt. Un bijām ļoti dusmīgas sakarā ar gramatiku, kas tur valda. Khem, jā.

You're my best friend. by CarpeSav

Vakaru beidzām, spēlējot Super Meat Boy, kas ir kolosāla spēle. Es zināju, tik ļoti zināju, ka Mint patiks. :D Jā, bija jautri. Un vēl skatījāmies Step by Step sērijas, kur arī nenormali izsmējāmies.
Šā kā tā, diena/vakars izdevies, jo sen nebiju neko darījusi kopā ar šo cilvēku + man ļoti patīk meiteņu vakari divatā. Ar viņu.

Šis tas nemainās, neskatoties ne uz ko.

Kā jau iepriekš minēju par atziņām. Katru dienu kas jauns. Šī nu jau kādu laiku, jo mans garastāvoklis tomēr ir konstants.
Stupid me to believe that I could trust in stupid you by Placebo.

Ieelpa, izelpa. Elpa.

Šķiet, atkal sāku iemīlēties otrdienās, piektdienās! Tas man patīk, jā!
Šķiet, atkal sāku iemīlēties dzīvē, kas skaista, protams, ik dienu atklāju jaunu atziņu.
Un vēl šķiet, ka viss atgriežas īstajās sliedēs.
Sapņi, sapņi!

Sasniegums.

Ak, jel! Es to paveicu. Varbūt ne tik spoži, taču visai ļoti pieņemami. Un es tā priecājos.
Stress... O-jā, jo... Nu, jā. :)

Nelabs rīta sākums, nudien.

Jēzus Kristus! Un tā notiek vienmēr! Āāā, esmu tik nikna, tik ... jo... Labi, man ļoti sāp un es to nevēlos. Piedrāzt!

Plānu kalšana ar viltīgu smaidiņu.

Ir bijusi mazliet ražīga nedēļa, taču prieks un sajūsma, un pacilātība pārņem mani tajā brīdī, kad iedomājos, ka gaida priekšā. Tas ir, ne tikai labas lietas. Nu, ņemot vērā, cik ļoti neredzu jēgu skolai, līdz ar to atļaujos šamo iestādi ik pa laikam neapmeklēt, tad parādi arī sakrājas. Nākošnedēļ draudzēšos ar daudziem skolotājiem pēc stundām. Būs jāraksta matemātika (2x), bioloģija (2x), ķīmija (2-3x) <-- skatoties, cik labu atzīmi gribu, latviešu valoda, politika, vēsture. Sirdī prieks. Ja padomā, varbūt tā arī ir labāk, jo pēc stundām bieži vien neko nedaru.
Taču priecīgās ziņas ir tādas, ka iešu ar Mint un Matīsu uz Latvijas Mākslas akadēmijas karnevālu, kas šogad tiki tiešām ir karnevāls, jo šā gada karnevāla tēma ir "Karnevāls". Tērpi - vai nu Riodežineiro stilā, vai arī Venēcijas noskaņas, kas mani, protams, sajūsmina vairāk un šķiet, ka savu tērpu esmu jau atradusi. Nu, jā, klasiskās manis izvēlētās krāsas, kas gan cits?! xD
Bet vispār, GRIBU VASARU! Jo... Būs silti. Un būs jauki. Un būs ceļojums.
Vēl citas skaistas lietas notiek ar mani, manā prātā, ar citiem, citu prātos, vārdu sakot, visapkārt, taču nevēlos par to vairs rakstīt, jo mani vilina miedziņš, jo pēdējās naktis esmu sapņojusi skaistus, jaukus, patīkamus sapņus, ka sirds sažņaudzas un, pamostoties smaidu.

Atā, atā!

Tā ir/bija viena varena vēsture (chocolate margaret). Tagad jāsāk rakstīt jauna. Gribu atsvaidzināties. Protams, mīļākās vēstules un savas domas iekš dienasgrāmatas saglabāšu, kā nekā kādreiz taisīšu hronoloģij, ja atceries

Nuuu jaaa.

Yep! Jau zinu, ka maksājums tika veiksmīgi izpildīts, tā kā sestdien ir diena, kad jādodas uz Rīgas Ekonomikas augstskolu kārtot testu. Āāā, es tik ļoti ceru, ka izdosies viss. Tiešām, tiešām, jo aizvien biežāk pieķeru sevi pie domām, ka gribu tikt kādā ārzemju augstskolā. Tad justos pārliecināta par sevi, apmierināta arī.

La la.

Ja kas, es sāku apgūt ne tikai Twitter, bet arī Facebook. xD

Whjū!

Nu jā. (Bieži tā sāku kaut ko rakstīt. Pazīme - nogurums vai neziņa, vai vēl kaut kas nelāgs.) Goda vārds, nezinu, kā tam pieķerties. Viss ir, viss acu priekšā un taustāms, un izrakstīts, un blā, bet vienkārši neizdodas. Ir, bet nav! Nav loģikas. Kāpēc? Es tiešām, tiešām esmu izmisusi.
Lielais jautājums - kādā veidā?

Nuuu jaaa.

Heh, es jau zinu, ko viņa darīs, kā kustēsies, kā elpos, dzīvos! Tik paredzami.
Es negribu būt rupja, nejauka vai ļauna, bet dažkārt tas iznāk pats no sevis, visai loģiski izspriežot. Tāpat kā toreiz. Protams, kā toreiz, protams!
*sakaitināta mazliet

Ir, bijis, būs.

Viena lieta, kurā ir vērts iemīlēties, ir jūra! Arī sasalusi. Tā patīkama ir.
Šodien biju aizdevusies ar sen neredzēto. No sākuma likās, nebūs par ko runāt, bet viss izvērtās labi. Jo parasti jau tā ir, kad neesmu ļoti ilgu laiku cilvēku redzējusi, man sametas bailes par to, kā būs atkal redzēties. Bet bija normāli un pārvarēju savu nekomfortablo izjūtu kaudzi. "Es zinu, ka dažkārt neesmu īpaši runīga un nesajūsminos par lietām, bet nu..." Tā ir, tā ir!
Vēl man tika tā laime fotografēt ar veco kameru, ar kuru mamma savā jaunībā uzņēma bildes, ar 35mm fotofilmu, līdz ar to rezultāts varētu būt interesants. Protams, tiku arī pie atsaldētiem pirkstiem, taču bija tā vērts. Man deva cimdus rokas sildīt.
Pēc dienas piedzīvojuma tagad jūtos patīkami nogurusi, līdz ar to jādodas, lai rītdien gāztu jaunus kalnus! Manas jaunās apņemšanās. Burvīgas!

So you come undone.

Cilvēk, nevari iedomāties, kāda skumja mani pārņem. Ne jau sliktā noskaņojuma vai kaut kā neizdevušās dēļ skumja, bet gan mana ikdienišķi iekšājā stāvokļa, kas pavada mani, lai kurp es dotos. Ai, tā arī gluži nav, bet, zini, jūtu, ka visbiežāk, es to paslēpju aiz labām emocijām, prieka un laimes. "Viss ir kārtībā, viss forši," es saku, pati nenojaušot, kas patiesība notiek. Notiek tas, ka daļu sevis, nevienu daļu nevar izdzēst. Izmest no savas dzīves. Tā eksistē, lai arī kādas būtu viltoti patiesās emocijas. Bet, lai atrastu īsto, neviltoto un vienmēr esošo, tik jāuzslēdz pareizi atlasītā mūzika, dziesma, skaņa, kas aizkustina sirdi, lai sprāgsti tu, patiesais!

Mans mazais noslēpums.

Esmu sapratusi, šķiet, vienu ļoti svarīgu lietu, kas tiki tiešām mani ik dienu ietekmē. Tas ir, man patīk skatīties filmas, lasīt grāmatas. Un visvairāk es no tā visa sagaidu mīlestību. Man patīk izsekot galveno varoņu mīlestības līnijai, redzēt, kā tā savijas kopā tādējādi man patīk izjust, iedziļināties visā, ko viņi paši jūt.
Esmu atkarīga no mīlestības!

Prieciņš!

 

If you know what I mean. :)

Nom nom. Taču nekas nav saistīts ar ēdienu, nē!

Lūk, šāds vakara turpinājums man patīk! ^.^ Un pāris nākošās dienas arī būs kolosālas, jūtu - rīt satieku sen neredzēto, dabūnu arī diplomu (cerams), cepu kūku. Sestdien svinu.
*Vēl tikai pašai sava Flash atmiņa jāiegādā.
Patīk, patīk, patīk viss, kas notiek. Tieši te un tagad. Jā, tā gan es dzīvoju. Un mans Napoleons to pierāda.

O, jā!

Dažkārt esmu tirāns, jā gan! Nevaru nepiekrist domai, ka tikpat dažkārt man tas patīk.

Es esmu bumbierīts.

-8. Ziniet, tā ir mana vēlme, lai viss piepildās. Lai es topu stipra un spēju atteikties, kas ir nepieciešams, ja gribu sasniegt, ko vēlos. (Nepareizi teikumiņi.)
Pašlaik ar M. jaunkundzi nedarām to, ko bijām ieplānojušas. Bet darām sev tīkamākas lietas.

Secinājums, jā gan.

Domāju, kaut kas jāmaina. Tas ir, jāmaina attieksme pret skolu jeb jāatrod kau kas, ka man tajā patīk, kas mani motivē to apmeklēt. Pretējā gadījumā neredzu tai jēgu.
Žēl.

?

Āāā, esmu gatava matus plēst laukā. Būtu to arī darījusi, ja nebūtu šamie tik vērtīgi.
Ko darīt, ko darīt? Sakarā ar rītdienas skolu un to, ka nekā nezinu, bet, iespējams, būs divos priekšmetos darbi.
Padomi, padomi, lūdzu, birstiet!

Wonderwall.

Par visu vairāk man nepatīk pieķerties cilvēkiem. Tad attopies, ka tie ir pārlieku nepieciešami tavā ikdienā, citādi asaras pār vaigiem sāk birt. Žēl.

Ja vien tu zinātu...

Dažkārt es cenšos izlikties, ka man nav problēmu, bet man ir. Cenšos dažkārt dzīvot ar moto "I Don't Give A Shit!", bet šķiet, ka man iznāk sevi piemanīt dubultā. Nē, es neesmu blāķis!
Būs jāpiepūlas pie sava... jaunā.

Prieks, prieks.

Galu galā šī diena izvērtās daudz veiksmgāka, nekā biju domājusi, jā gan!
Ļaunīgais smaidiņš!.

Mhm.

Esmu labā omā, jo varbūt nākošnedēļ satikšu sen neredzētu draugu. :)

Mhm.

Tā ir. Kad esam par kaut ko ļoti... excited, tad nevaram vien beigt par to domāt un rakstīt. Sienas piesūcas ar informāciju, nemaz nerunājot par cilvēku prātiem.

Ir vai nav.

Klausos sen novecojušo un smieklīgo mūziku. Pat nezinu, kāpēc klausos. Laikam jau aiz garlaicības mazliet. Man arī ir padomā dažas filmas, ko vēlos noskatīties. Viena Love Me If You Dare. Franču. Taču no otras puses negribu skatīties viena. Negribu šovakar būt viena. Tā jau nevēlējos Brikuļu rezidenci pamest šodien, taču man bija nepieciešams braukt prom, citādi nespētu paveikt lietas, kuras bija nepieciešams izdarīt. Piemēram, motivācijas vēstule. Ai, ai, es tā ceru, ka viss izdosies! Un varbūt tad es visiem ik pa laikam atsūtīšu tonnu vēstuļu. Tādas, kas ir taustāmas. Jā, es laikam to gribu. Bet, ja viss notiks, tad, kā jau Mint minēja, nāksies izvērtēt prioritātes. Tik ļoti negribas domāt par to, ka nāksies sev mīļās lietas, varbūt pat cilvēkus (lai arī cik nesmuki tas izklausās, jo tā tam nav jābūt) kārtot rindas secībā. Negribas jau arī pakļaut nevienu savām vēlmēm vai prasībām.
Domas, domas. Gribas ar kādu parunāt. Nav.

Patiesību patiesība.

Skatos un domāju. Nu jā, "Harvester of Sorrow" noteikti ir viena no manām mīļākajām Metallicas dziesmām. Bet par visu vairāk man patīk šis dzīvais 1991. gada ieraksts, kur viss ir tiiik brutāli. Un esmu aizmirsusi, godīgi sakot, kā tas ir, jo pašlaik dzīvoju pavisam neitrālā vidē. Bet es gribu atcerēties tos laikus. Atcerēties, kā tas ir - kā ir dzert daudz lēta alus (kaut gan tam vairs priekšroku nedodu), nēsāt ķēdes, mošot, līdz liekas, ka galva nokritīs. Tā, ziniet, ir mana pagātne. Un ar Mint jau spriedām, ka visi mūsu tagadējie draugi lielākoties pazīst mūs kā... Nezinu, kā nosaukt. Bet viņiem nav ne jausmas par mūsu pagātni. Tas šķiet tik dīvaini.
Vēl vakar "Up In Smoke" sēdējām un pārrunājām lietas, kas notikušas šo gadu laikā ir. Mēs esam izmainījušās. Mūs ir izmainījuši apstākļi, kas notiek apkārt. Arī pašas, jā, jā. Bet man tik ļoti ik pa laikam gribas to veco. Tik ļoti. Tāpēc nākas atsaukt atmiņā ar dažādu atribūtu palīzību - dziesmu un bilžu.
O-jā, atceros pirmo festivālu, kurā biju. Tad arī pirmo reizi dzirdēju Skyforger un iepazinos ar sev tik mīļiem Huskvarn, jo tā mūzika man ļoti patīk. Lūk! Tā ir daļa no manis, ko gribu atgūt, bet laikam jau neiznāks.

Sirdsāpe

Āāā, man tik ļoti tagad gribas zemē iekrst!

One step closer.

Un viss pateikts diezgan.

Kas jādara, tas jādara.

Esmu ... labā noskaņojumā un arī pacitāla, noburta, satraukta, jo esmu sākusi darīt lietas, ko, šķiet, nekad nebūtu uzdrīkstējusies darīt bez atbalsta un iedrošinājuma. Tas ir, es ārtoju dokumentus, lai varētu tikt uz ārzemēm. Tas ir kaut kas satriecošs! Vēl pirms nedēļas es neko nezināju. Un par šo ideju iedomājos tikai 07.01.2011. Hah, tas bija ļoti ātri un ļoti spontāni.
Protams, es uztraucos un ir arī citi faktori, kas nav patīkami, nē, nē, taču man patīk darīt... patīk izjust šo ekstrēmo, kas ir kaut kas neparasts, neierasts. Tiešām nedomāju, ka varētu šo soli spert. Bet līdz 15. janvārim visiem dokumentiem vajag būt nokārtotiem. Tagad saprotiet, cik ļoti ātri tas ir?! :D Jā, sasmējos pati par sevi.
Visvairāk uztraucos par savām angļu valodas zināšanām. Es gribu par to neuztraukties, bet neiznāk. Saprotu, ka man nav superīgs līmenis, kā maniem draugiem vai vēl kādam, taču es gribu mēģināt nokārtot gan valodas testu, gan iemācīties kaut ko. Jā, man ir baisi ap sirdi, bet uzskatu, ka mēģināt šā kā tā vajag. Un priecājos, ka to daru, jo nākotne ir tik ļoti neparedzama. Un studēt kaut kur. Jebkur! Tas ir kolosāli! Par Latviju, protams, domāju, īpaši par LU, taču kāpēc gan nepamēģināt arī tikt kur citur, ārpus valsts robežām. Manuprāt, iespējas ir jāizmanto. Esam jauni, dzīvojam vienreiz!

Mhm.

Oi, zinu, ka maskas Tev nepatīk, mīļā!
Tāpat kā klauni.

Oh, man!

Sometimes I am a bitch.

Faaak!

Jā, tā tomēr ir visstulbākā sajūta pasaulē.

Faaak!

D. gan mani saprot. Stulbi jau iznāk, bet ir kā ir.

Ļaunīgā.

Es tiešām negribu izklausīties tā ļauni un nejauki, bet, šķiet, rīt vēl neesmu gatava atsākt mācīties. Kamooon! Rīt ir ceturtdiena. Tik nejēdzīgā laikā atsākt mācības... Visur iebrūk tie jumti. Kāpēc NDG neiebrūk?
Un vispār, šajā semestrī vajadzēs saņemties. Ja gribu stāties tur, kur gribu, tad dažas atzīmes nedrīkst būt pārāk zemas. Universitātes prasības, ziniet.

B R B.

Tā ir, tā ir. xD

Mhm, jautājums.

Ko tādu foršu var dāvināt vīriešiem?
I mean, sievietēm var dāvināt zeķubikses, auskarus, gredzenus, kleitas, smaržas, fotoalbumus, romānus (pat lētos). Bet kas būtu tikpat līdzvērtīgs vīrietim? Dažkārt to izdomāt nevar.

Mana nostāja, diemžēl.

Lai arī cik ļoti es gribētu iztekt savu viedokli vienmēr un visur, arī pamatot un aizstāvēt to... Lai arī es gribētu mācēt teikt visu atklāti, nekautrējoties vai kā citādi... Es to nevarētu, jo man rūp cilvēku jūtas, jo negribu tos aizskart, sakot kaut ko. Līdz ar to es arī neko dažkārt nesaku, kaut gan domāju, ka tas ir piiilnīgi aplam. Žēl man.

Es darbojos.

Labrīt, labrīt!
Es ātri uz dušu un tad prom. Pirks plānotāju, pirkt produktus un braukt ciemos, un gatavot. Nom nom.

Yeeey!

Ja es šodien rakstu kādas ziņas, tad ziņas apakšā, kur ir "Stāstīts" parādās 1.1.11. Visi vieninieki. Pat skaisti.

Ho-ho-ho!

Šis gads gan aizvadīts, gan sagaidīts, pēc manām domām, nu ļoti kolosāli, ka atkal es varu taisīt tāādu --> ^.^ sejiņu. Tādu arī taisu.
Man bija prieks, ka jau trešo gadu pēc kārtas ieturam tradīciju, svinot Jauno gadu Ķegumā pie Toma. Tur tāda laba atmosfēra, atī vienmēr labi cilvēku. Kolosāli bija satikt sen neredzētos, piemēram, Krišjāni. Iepazinos arī ar Nemru. Nu tā meitene man noteikti patīk! ;D Un jā, izlēmām, ka pasaule ir ļoti maza. Tikai kārtējais pierādījums tas ir, par ko man pat smiekls. Vispār viss pagāja ļoti godam. Pusnaktī dzērām šampanieti un tad vārtījāmies sniegā.
Gulēt aizgāju pirmā, jo nekad neesmu izcēlusies ar negulēšanu pasākumos. Aizgāju 04:30. Vēl atceros, ka Ini mazliet pievienojās un mēs runājāmies.
Un, ja tu gribi ar mani būt draugos, tad zini, ka ar vienu lietu tu noteikti vari man pielabināties. Protams, zeķubiksēm. Un mans vīrietis to zina.
Un vispār biju izbrīnīta, ka vēl kādam, atskaitot mani, diezgan ļoti patīk filma "Elizabethtown". Respektīvi, Zaļajai patīk. Domāju, mums kaut kad kopīgi tā arī ir jānoskatās.
Kčing!