Nais!

Vakardiena bija jauka.
Nezinu, it kā nekas īpašs nenotika, vienkārši satiku labāko draudzeni. Gājām uz nodarbībām, uz kuru es beidzot arī tiku, jo iepriekš apstākļi neļāva tādu iespēju, piemēra, pārāk liels slinkums vai pārāk liels komforts, saritinoties čokuriņā blakus mīļajam. Pēc nodarbības gājām pāri Vanšu tiltam, mazliet sala, taču bija interesanti. Abas vienojāmies ka sen neko tādu nebijām darījušas, līdz ar to izbaudījām. Protams, tad radās spontānā ideja piekāst visus visos iespējamos veidos, kaut gan neviens īpaši neuzmācās, bet varēja, līdz ar to devāmies uz Stockmann, kur abas iegādājāmies ķiršu alu. Vēl es nopirku ekskluzīvo persiku alu, ko ikdienā neatļautos, jo tas ir pārāk dārgs, bet ļoooti garšīgs, bet Mint nopirka 2x Timbark ķiršu dzērienus. O, jā, ķirši!
Vakaru vadījām manās telpās, mazliet lietojot alkoholu, smejoties par testiem iekš portāla draugiem.lv. Piemēram, ir tāds tests "Vai tu esi emo?", "Vai tu esi vampīrs?", ko diemžāl neuzzinājām, jo ir nepieciešams VIP statuss, lai to pildītu, kā arī neuzzinājām, vai esam citplanētieši. Taču izpildījām testu "Vai tu esi urla?", uzzinot, ka vēl neesam, bet mums ir visas iespējas par tiem kļūt. Un bijām ļoti dusmīgas sakarā ar gramatiku, kas tur valda. Khem, jā.

You're my best friend. by CarpeSav

Vakaru beidzām, spēlējot Super Meat Boy, kas ir kolosāla spēle. Es zināju, tik ļoti zināju, ka Mint patiks. :D Jā, bija jautri. Un vēl skatījāmies Step by Step sērijas, kur arī nenormali izsmējāmies.
Šā kā tā, diena/vakars izdevies, jo sen nebiju neko darījusi kopā ar šo cilvēku + man ļoti patīk meiteņu vakari divatā. Ar viņu.

Šis tas nemainās, neskatoties ne uz ko.

Kā jau iepriekš minēju par atziņām. Katru dienu kas jauns. Šī nu jau kādu laiku, jo mans garastāvoklis tomēr ir konstants.
Stupid me to believe that I could trust in stupid you by Placebo.

Ieelpa, izelpa. Elpa.

Šķiet, atkal sāku iemīlēties otrdienās, piektdienās! Tas man patīk, jā!
Šķiet, atkal sāku iemīlēties dzīvē, kas skaista, protams, ik dienu atklāju jaunu atziņu.
Un vēl šķiet, ka viss atgriežas īstajās sliedēs.
Sapņi, sapņi!

Sasniegums.

Ak, jel! Es to paveicu. Varbūt ne tik spoži, taču visai ļoti pieņemami. Un es tā priecājos.
Stress... O-jā, jo... Nu, jā. :)

Nelabs rīta sākums, nudien.

Jēzus Kristus! Un tā notiek vienmēr! Āāā, esmu tik nikna, tik ... jo... Labi, man ļoti sāp un es to nevēlos. Piedrāzt!

Plānu kalšana ar viltīgu smaidiņu.

Ir bijusi mazliet ražīga nedēļa, taču prieks un sajūsma, un pacilātība pārņem mani tajā brīdī, kad iedomājos, ka gaida priekšā. Tas ir, ne tikai labas lietas. Nu, ņemot vērā, cik ļoti neredzu jēgu skolai, līdz ar to atļaujos šamo iestādi ik pa laikam neapmeklēt, tad parādi arī sakrājas. Nākošnedēļ draudzēšos ar daudziem skolotājiem pēc stundām. Būs jāraksta matemātika (2x), bioloģija (2x), ķīmija (2-3x) <-- skatoties, cik labu atzīmi gribu, latviešu valoda, politika, vēsture. Sirdī prieks. Ja padomā, varbūt tā arī ir labāk, jo pēc stundām bieži vien neko nedaru.
Taču priecīgās ziņas ir tādas, ka iešu ar Mint un Matīsu uz Latvijas Mākslas akadēmijas karnevālu, kas šogad tiki tiešām ir karnevāls, jo šā gada karnevāla tēma ir "Karnevāls". Tērpi - vai nu Riodežineiro stilā, vai arī Venēcijas noskaņas, kas mani, protams, sajūsmina vairāk un šķiet, ka savu tērpu esmu jau atradusi. Nu, jā, klasiskās manis izvēlētās krāsas, kas gan cits?! xD
Bet vispār, GRIBU VASARU! Jo... Būs silti. Un būs jauki. Un būs ceļojums.
Vēl citas skaistas lietas notiek ar mani, manā prātā, ar citiem, citu prātos, vārdu sakot, visapkārt, taču nevēlos par to vairs rakstīt, jo mani vilina miedziņš, jo pēdējās naktis esmu sapņojusi skaistus, jaukus, patīkamus sapņus, ka sirds sažņaudzas un, pamostoties smaidu.

Atā, atā!

Tā ir/bija viena varena vēsture (chocolate margaret). Tagad jāsāk rakstīt jauna. Gribu atsvaidzināties. Protams, mīļākās vēstules un savas domas iekš dienasgrāmatas saglabāšu, kā nekā kādreiz taisīšu hronoloģij, ja atceries

Nuuu jaaa.

Yep! Jau zinu, ka maksājums tika veiksmīgi izpildīts, tā kā sestdien ir diena, kad jādodas uz Rīgas Ekonomikas augstskolu kārtot testu. Āāā, es tik ļoti ceru, ka izdosies viss. Tiešām, tiešām, jo aizvien biežāk pieķeru sevi pie domām, ka gribu tikt kādā ārzemju augstskolā. Tad justos pārliecināta par sevi, apmierināta arī.

La la.

Ja kas, es sāku apgūt ne tikai Twitter, bet arī Facebook. xD

Whjū!

Nu jā. (Bieži tā sāku kaut ko rakstīt. Pazīme - nogurums vai neziņa, vai vēl kaut kas nelāgs.) Goda vārds, nezinu, kā tam pieķerties. Viss ir, viss acu priekšā un taustāms, un izrakstīts, un blā, bet vienkārši neizdodas. Ir, bet nav! Nav loģikas. Kāpēc? Es tiešām, tiešām esmu izmisusi.
Lielais jautājums - kādā veidā?

Nuuu jaaa.

Heh, es jau zinu, ko viņa darīs, kā kustēsies, kā elpos, dzīvos! Tik paredzami.
Es negribu būt rupja, nejauka vai ļauna, bet dažkārt tas iznāk pats no sevis, visai loģiski izspriežot. Tāpat kā toreiz. Protams, kā toreiz, protams!
*sakaitināta mazliet

Ir, bijis, būs.

Viena lieta, kurā ir vērts iemīlēties, ir jūra! Arī sasalusi. Tā patīkama ir.
Šodien biju aizdevusies ar sen neredzēto. No sākuma likās, nebūs par ko runāt, bet viss izvērtās labi. Jo parasti jau tā ir, kad neesmu ļoti ilgu laiku cilvēku redzējusi, man sametas bailes par to, kā būs atkal redzēties. Bet bija normāli un pārvarēju savu nekomfortablo izjūtu kaudzi. "Es zinu, ka dažkārt neesmu īpaši runīga un nesajūsminos par lietām, bet nu..." Tā ir, tā ir!
Vēl man tika tā laime fotografēt ar veco kameru, ar kuru mamma savā jaunībā uzņēma bildes, ar 35mm fotofilmu, līdz ar to rezultāts varētu būt interesants. Protams, tiku arī pie atsaldētiem pirkstiem, taču bija tā vērts. Man deva cimdus rokas sildīt.
Pēc dienas piedzīvojuma tagad jūtos patīkami nogurusi, līdz ar to jādodas, lai rītdien gāztu jaunus kalnus! Manas jaunās apņemšanās. Burvīgas!