Bet!

A. tikko pazina dziesmas vārdus un es sapriecājos tik ļoti, ka izdevu ultraskaņu! :D
Lol.

Wou!

Tik daudz pretrunu sevī vienlaicīgi es nekad nebiju jutusi.

Waaa, nē, tā grupa tiešām ir laba.

Bet nu man ir vai nu divu stundu laika nobīde. Vai arī gada.

Klausīties mūziku. Vērot video klipu kādai dziesmai. Un apzināties, ka ar kādu asociējas ļoti. Tas ir dīvaini. Jo viss visu raksturo. Un tas tiešām jau paliek amizanti.
Kā nesen lab. draudzene teica - esmu tajā visā iekšā daudz vairāk, nekā to pati nojaušu.

Oh, fuck it! Pat sasmējos. :D

*Not funny!

Halooo!

Ir notikusi nejēdzīgākā lieta.

Man bail. Man tiešām ir. Un es to neprotu kontrolēt.
Un tas padara mani bezpalīdzīgu.
Pretīga sajūta, nudien.

Lai nu kā.

Jel, cilvēk!
Tu nezini, ko dari, līdz ar to tu dari visas iepējamās pasaules muļķības.

Jebkurā gadījumā Oasis - Wonderwall. Laikam vienmēr būs.

Visskaistākais!

Un tagad varētu ievietot Rage komiksu ar "Bitch, please!" seju.

Bet šo attēlu es arī jau sen gribēju publicēt, jo tas ir pārāk ģeniāls. ^.^

Kā arī.

Novēlēt kādam jauku dienu ar virtuālo bučiņu un sabužinājumapskāvienu arī ir galīgi jauki.

Labs garīgais jau no rīta?! Kas notiek?!

Daži teikumi vienkārši ir pārāk ģeniāli, par kuriem nu nevar nepasmaidīt.
Bļe! :D
Staroju. Pēdējā laikā ļoti bieži.

Fuck it!

Mint man parādīja burvīgu Reservoir Dogs filmas soundtracku, ko es arī noskatīšos, jo vēl daži cilvēki, kas skatās un kaut ko no filmām puslīdz saprot, ieteica man to izdarīt.

Bet kāpēc es to vispār iesāku rakstīt...
Tāpēc, ka tagad klausos tieši 15. dziesmu, kas ir Harry Nilsson - Coconut. Un es nezinu, cik pieklājīgi vai nē būtu to teikt, bet man tiešām, tiešām gribas tādu foršu, smuku seksu. Damn! Slikti, ka man ir fantāzijas un laba iztēle! Slikti ir nedabūt! ;)

That's so predictable.

Nu tad beidzot skaistā dziesma parādījās kādā seriālā!
Es jau gaidīju, kad tas notiks!

Khem.

Tā nu mēs satiksimies. Un tā nu mēs atkal nojūgsimies!
Cheers!

Kaut kāds normāls ieraksts pat.

Visu pirmo dienas pusi centos jaunkundzi sazvanīt un man tas izdevās tikai tajā brīdī, kad ienācu pa mājas durvīm. Uzreiz novilku apavus un ne mēteli, taisnā ceļā devos uz balkona pusi, lai mierīgi varētu parunāt. Par visu, visu, kas notika/notiek. Bija dīvaini, jo minēju, ka sen neesam tikušās. Un vispār īpaši bieži kaut kā netiekamies, jo, nu, citas lietas. Nevaru jau sūdzēties, ka sliktākas, bet ik pa laikam ļoti trūkst viņas.

Pēc klausules nolikšanas man galīgi nebija miera mājās, tāpēc izpētīju 20. autobusa sarakstu un randomā devos pie viņas. Kad biju pie Mint mājas durvīm, vēlreiz uzzvanīju, jautādama "Čau, ko dari?", uz ko viņa atbildēja "Te Mint." Brīdi bija apjukums, jo ... Ko?! Es taču zinu, kam es zvanu! ;D Šā kā tā, pateicu, lai laiž mani iekšā. Galīgi sapriecājos. Un viņa arī. Viņa atvēra durvis ar tekstu, ka esmu dulla.

Ingvera tēja, zaļā tēja, Coldrex, Big Mac.

Devāmies runāties uz viņas istabu, kur lielāko tās daļu aizņem piepūšamais matracis. Bet, goda vārds, tā man pat labāk patīk!
Runājām daudz! Par to pašu, ko pa telefonu, tikai šoreiz klātienē, par vēl neaizskartām tēmām, par dažādiem sīkumiem un lielumiem. Abas nevarējām nesmaidīt, jo gan senā neredzēšanās, gan meiteņu lietas bija šo smaidu izraisošais faktors. (:
Man dikti patika atbraukt pie viņas ciemos, padarīt viņas slimošanu tik ļoti daudz jautrāku, skatoties dažādus video, bildes, kliedzot cilvēku uzvārdus un ik pa laikam izmetot kādu sarkastisku joku. Un tā es pabaudīju šo vakaru. Un tas man patīk visvairāk. Tas ir, mēs varam tik ilgi netikties, bet vienmēr man ar Mint būs norauts jumts, jo mēs taču esam tik ļoti Mēs.
Atvadoties, novēlēju viņai izveseļoties. Piekodināju, lai izskalo kaklu ar sālsūdeni, apēd medus kaudzi, iedzer zāles, iet gulēt, jo viņai ir jāizveseļojas līdz piektdienai! Un tad mēs abas novēlējām viena otrai nedēļas nogali galīgi izbaudīt, jo šai nedēļas nogalei ir jābūt tādai labai-labai!
Tad nu es devos. :)

Pēcteātranojausmās.

Man saka, kāpēc es nerakstu blogā?
Tajā ziņā, ja vēlies, cilvēk, es tev varu savas domas kā vakara pasaku lasīt.

Šodienas.
Gulēt blakus, klausīties mūziku, varbūt arī aizmigt. Varbūt arī nē.
 

Hmmm.

Nu tad trešdien varētu pat uz Jelgavu aizbraukt. Būtu jau galīgi amizanti.

Cheers!

Šadi man ik pa laikam notiek.

Piemēram, tagad.

Nu bet jāāā!

Un tā es pirms 20 minūtēm pārrados mājās.
Labs noskaņojums?
Nu bet jāāā! ^.^

Elpoju puslīdz vienmērīgi.

Tā ir laba ziņa.

Pēc dienas notikumiem sēžu "Coffee Inn" ar lielo nedēļas kafiju un klausos mūziku. Mazliet paskatos, kas pašā kafejnīcā notiek, kā cilvēki uzvedas, ko dara, kas notiek aiz loga, bet nekam īsti uzmanību nepievēršu. Tikai savām domām un spēcīgajiem dziesmu vārdiem.
Mmm, šāds miera stāvoklis mani pat ļoti apmierina. (:
Un savā ziņā nevaru nesmaidīt. Nevaru nesmaidīt par visu to, kas ir noticis pēdējā laikā!

*Man patīk, ka mati jau ir mazliet atauguši. Līdz ar to katru dienu varu tos sakārtot citādi. Vai nu atstāt izlaistus, kad tie ir mazliet viļņoti, vai arī sakārtot copītē. Vai pat saspraust ar sprādzītēm.

Rudens. Tas ir gadalaiks, kad...

Dzelzs Vilks!
Un citas jaukas lietas... :)

Labs vakars.

Nu labi, vismaz vakara gaitā dabūju dzirdēt komplimentus un pat tādus ļoti jaukus. Un pat no tādiem ļoti jaukiem cilvēkiem. (:
Taču dažus faktus nemaina gan.

It's blog time!

Mana labākā draudzene ir mana labākā draudzene!
That's right, bitches! ;D