otrdiena

Mūsu lieliskās idejas jeb lietusgāze nav problēma!

Kā jau visās citās dienās, vakar darbs beidzās 18:00. Izgāju no darba, ņemot līdzi nevienam nevajadzīgo lietussargu, jo savējo nebiju paņēmusi. Kāpēc lai es to darītu, ja no rīta spīdēja saule un Marga laika prognozi neskatās! Lai gan laika prognoze šajās dienās dažnedažādākajās mājas lapās ir tik atšķirīga, ka nekādas jēgas, liekas, no tā jebkurā gadījumā nebūtu. Ārā GĀZA!!! Ārā bija plūdi un slapjums, un vispār vakar Rīgā plosījās vētra, kas aplauza kokus, meta koku zarus uz elektrības vadiem, ieplēsa ceļazīmes un radīja vēl neskaitāmus postījumus.
Daudz kur šādi skati Rīgā bija redzami.
Mēs, mazie, ģeniālie prāti, bijām izdomājuši, ka brauksim pie Arta uz dārzu cept gaļu. Un reāli - a kāpēc ne?! Vienalga taču, ka plosās vētra! Vienalga taču, ka gāž kā no spaiņiem! Mēs cepsim gaļu! Domāts, darīts, jo mūs nekas nevar apturēt!
Gāju uz pieturu vairs īsti neskatoties, kur lieku kāju, jo sandales bija slapjas. Bija patīkami vērot cilvēkus apkārt, kas savu apavus jau nesa rokā un arī brida visām peļķēm cauri basām kājām. :)
Parasti mans autobuss Ģertrūdes ielas pieturā, kas atrodas uz Brīvības ielas, pienāk 18:09, taču šoreiz tas nebrauca līdz pat 18:30+ un, iepriekš palaižot garām trīs citus autobusus ar domu "Tūlīt jau šamais būs klāt!", iekāpu 3. autobusā, lai brauktu uz mājām, pārģērbtu bikses, kerzas un būtu gatava, kad Zane mani savāks.
Maz gan es zināju, m-m-mmm! Sastrēgumi bija grandiozi. Īsumā - ilgi braucu pa Brīvības ielu, pēcāk ilgi braucu pa Pērnavas ielu. Sazvanījos arī ar Zani, lai zinātu rīcības plānu. Haha, izrādījās, viņa jau bija sākusi braukt man pakaļ. Sapratu, ka nebūs, ka netikšu laicīgi uz mājām, tāpēc vienojāmies, ka kāpšu laukā pēc Deglava tilta un viņa mani savāks Nīcgales ielas pieturā. Tā arī mēs darījām.
Protams, pirms tam neiztiku arī bez nelielas fail situācijas autobusā. Mans prātiņš izdomāja, ka varbūt, lai būtu vēl ātrāk, es varētu kāpt Deglava ielas pieturā, lai Zane varētu vēl ērtāk mani savāk. Bet kāpt ārā no autobusa vajadzēja ātri, jo tas jau bija gatavs vērt durvis vaļā. Piecēlos, gāju pie durvīm un kaut kā neizdodas... Kaut kas traucē! Durvis autobusam ir vaļā, bet es nevaru izkāpt! "Kas notiek?" noprasīju un ieraudzīju, ka lietussargs ir atvēries, aizķēries aiz autobusa krēsla un vēl dažiem pasažieriem. Fcuuuk! Cītīgi centos aizvērt lietussargu. Un tieši tajā brīdī, kad es to izdarīju un biju gatava izkāpt, autobuss aizcirta savas durtiņas un sāka braukt iekšā lielajā tilta sastrēgumā. Apkārtējiem bijis lielisks šovs un divi vīrieši arī iesmēja par mani, pasakot "Gadās.", uz ko es atbildēju ar skumju "Jā" skatienu. :D
Braucām pakaļ Lindai, tad braucām pakaļ Putnam, tad braucām pakaļ Diānai. Un tā nu visas vietiņas mašīnā tika piepildītas! Iegriezāmies "MOLĀ", kur sapirkām gardumus pēc sirds patikas - šašliku, desiņas, maizi, gurķus, tomātus, čipsus, piciņu (ko apēst mašīnā), kolu, sulu... Un tad, ēst griboši, mēs braucām uz Arta dārzu. Kamēr sagaidījām Arti un Alisi atbraucam turp, jau mašīnā uzkodām čipsīšus, piciņu un auksto zupu. Sajūta bija tāda, ka gribu (un varu) apēst visu pasauli! Jāsaka, kad Alise ar Arti atbrauca, viņi bija SLAPJI!!!, jo viņi brauca ar moci. Njā, šāds laikapstāklis īpaši nerada komforta sajūtu, lai brauktu ar moci, bet, hei, da jebkurās lietās var atrast savu daļu burvības! :)
Mmm, bildīte (ne pārāk kvalitatīva, bet tomēr bildīte),
lai iemūžinātu mirkli.
Mmm, jāsaka, Artim ir ļoti foršs dārzs Dārziņos. Patīkami iekārtota mājiņa, visapkārt sakopti ziedu krūmi... Izskatījās un bija ļoti jauki.
Kamēr gaidījām, kad ogles sakarsīs, sagriezām gurķus, tomātus un desas. Nu un pēcāk jau ķērāmies klāt visa cepšanai, gan to pašu desiņu, gan šašlika. Lai arī smidzināja, bija tiiik patīkami sēdēt pie grila siltumiņā, atpūsties, nedomāt par to, ka rīt (šodien) ir darbs. Jo, kāda starpība?! Darbs neliedz darīt lietas, pēdējās nedēļas laikā tas tik ļoti ir pierādījies, jo katru vakaru iznāca kaut ko pasākt. Un ir arī labā sajūta, ka cilvēki spēj domāt tāpat. Kā saka, pohuj, darām lietas! Sēdēju, domāju par to visu un bija mieriņš iekšā, jo zināju, cik patīkami jūtos un cik ļoti to vēlos izbaudīt.
Mājās braucām pa riktīgu gāzienu! Zane brauca uzmanīgi, jo mašīnu ļoti nēsāja uz abām pusēm. Jāsaka milzīgs paldies Zanei, ka viņa visus līdz pašām mājām arī izvadāja.
Dzīvoklī iegāju 00:46. Jutu patīkamu nogurumu par visu pa dienu padarīto. Vēl mazdrusciņ apskatījos, kas notiek interneta vietnēs, bet neilgi pēc tam gāju gulēt pie lietus skaņām un, ziniet, miegs bija ļoti salds! Mjau! >^.^<

svētdiena

F U guys, mēs joprojām pavadām lieliski laiku! (:

Aaand first lap dance goes to Linda!!! (Domājams, ka ne pēdējais.) Nekad neko tādu neesmu darījusi, bet man teica, ka esot bijis labi. Ceru, ka puiši arī apskauda. ;D
Lai arī mēs nebraucām uz Summer Sound, liekas, šis vīkrnds ir ļoti izdevies!
Lai šovakar (šorīt) skan lieliskā noskaņas dziesma "Down in Mexico", kas saistīta ar lap dance! ;D
Ahhh, bet tikpat seksīga ir arī Selmas deja iekš filmas 1994. gada filmas "From Dusk Till Down". Un mūzika! MŪZIKA!!! Ja kāds nav redzējis, tam noteikti jānoskatās!
Cheers indeed, muahahaha!