Atā atā!

Vispār es tā gribētu ļoti mācēt. Ļoti uzdrīkstēties, jo, manuprāt, šī ir apbrīnojami skaista bilde. Žēl, ka nē... Nē, es tā nevarētu. Pašai pat mazliet smiekli sanāca.

Nu ko. Jaunais gads tuvojas. Un jau pēc ~16h visi sāksim pulcēties Ķegumā, lai to sagaidītu. Visi viens otram vēlēs vieksmīgu, laimīgu un visādi citādi pozitīvu gadu. Varbūt kāds atzīsies mīlestībā. Varbūt ne. Iespējams ikviens dziļi sirdī sev ko nosolīs. Bet tā jau ir tradīcija - solīt un lauzt. Bet jāsola ir. Mazmazdrusciņ. Varbūt kāds šķirsies. Nu, vienu pāri jau zinu, par ko man liela skumja.
Un kāds gan jau vēlēsies kaut ko no sirds. Un, ja no sirds, tad noteikti piepildīsies. Es arī no sirds vēlēšos.

Yee yee!

ĀĀĀ! Gribu savu dzīvokli, māju vai kā to nosaukt... Mitekli, kur varu paust sevi. Neeegribu vairs šiten būt. Un katru dienu tas kāpj augstāk un augstāk, kā vulkāns, kas gatavojas izvirdumam.
Es zinu un nezinu, ko gribu darīt, bet negribu palikt šeit, negribu apspiest sevi, negribu tikt apspiesta.
Manī mostas protests un drīz, liekas, es ķeršos līdzekļiem klāt!

UN ES TIKKO PĀRDEVU FOTOAPARĀTU! ^.^

Nu ja.

Sapratu, ka ne vienmēr man vajag mīļo, jauko, drošo, mājīgo, ģimenisko.
Ik pa laikam gribas kaut ko psihu un traku, un elpu aizraujošu.
Tā, lai ir dažādība, citādi neizdzīvošu pēc savas būtīvas.

Wooou!

Goda vārds! Pirmo reizi redzēju to cilvēku tādā aspektā. Un iepriekš nekad nebūtu domājusi, ka viņš var tā rakstīt, uztvert... Esmu izbrīnīta. Nu nekad... Laikam jau pārāk labi viņš tēlo savu lomu. Bet tagad. Tagad vienkārši ir nometis masku.
Patīkami un neparasti.
Vēl pavīdēja doma, vai viņš maz raksta to ?!

Nu bet protams!

Nu ja! Atcerējos, ar ko ziemas man vēl neeenormāli asociējas. Ar valsi, protams. Tādu smuku un gaišu.

!

Izdomāju!
Uztaisīšu tādu sarakstu nākošajam gadam un tad skatīšos, kas piepildīsies, kas nē. Ho hoo! ^.^

Un rītdienu gan sev tādu patīkamu uztaisīšu. No rīta sakārtošos, aiziešu uz veikalu, nopirkšu dāvaniņas, sasaiņošu un tad braukšu pie puisieša.
Kčing!

Oh, you're so naive yet.

Ai, ai, biju rēķinājusies un gaidījusi kaut ko citu. Tagad gan nepatīkams kamols, sajūta iekšā.

Khem.

Wish me luck!
Bet īstenībā nevajag tik ļoti. : )

Yeeey!

Nu jā, visi krāsotie mati nu ir nogriezti. Ir palikusi tikai dabīgā matu krāsa, ko sen jau gaidīju.
Prieciņš! : )

Viss kā nākas!

Pagaidām viss iet pēc plāna! ^.^ Brīnišķīga sajūta, darot darbus pareizi.

Mhm.

Tā, atkal ir parādijušās šaubas.
Vai tiešām esmu gatava to darī?


VAI TIEŠĀM ESMU GATAVA TO DARĪT?

Laikam jau jā. Nožēlot. Nu nē. Veco vecajā, jaunajam jauns.

Oh, London, London!

Ak! Tikko skatījos bildes iekš draudziņu galerijas. Uzdūros tieši Lielbritānijas galvaspilsētai virsū. Tik ļoti sagribēsāks aizbraukt.

Nuuu jaaa.

No vienas galējības otrā. Un, ja vienu no tām panākt ir divtik viegli, tad izvēlos to.

Pirmais sniegs.

its this by afihara

Šodien. Ziemā. Pirmo reizi nokritu un sasitu ceļus. Un uzplēsu zeķubikses. Un sajutos mazliet vāja. Ne jau par to, ka nespēju nostāvēt kājās vai paklupu, nē. Bet gan par to, ka ... kritiens un iekšēji nezināju, vai spēšu piecelties. Tāds kā panīkums, kā nogurums mani pārņēma. Likās, ka visā pasaulē esmu viena. Vientuļa. Varētu palikt tur sniegā, klusām sačokuroties. Gribējās nodurt galvu, lai mati krīt pār seju, sēdēt un mazliet sasalt, varbūt pārvērsties sklulptūrā. No sniega. Un neviens šā kā tā neko nemanītu.

Es gribu.

Šķiet, manī ir pamodies zvērs, kas vēlas plosīties un trakot. Jā, jā, tas ilgi snauda un Mint to jau ir zinājusi sen. Tik tagad, dažus gadus, esmu mazliet pierimusi, taču es labprāt gribētu padzīvoties pa ballītēm. Tādām, kurām nav robežu. Nu, kaut vai gandrīz. Tādām, kur var ... pazaudēt galvu! Dejot. Ārdīties un dzert alkoholiņus. Un vienkārši darīt kaut kādus 'Crazy stuff' pilnīgi bez kompleksiem.
Man ir nepieciešams mazliet brīvības, to esmu sapratusi. Huh.
Jā, mazliet tāda man trūkst organismā un es taisos to labot.

Lūdzu, lūdzu.

Lūdzu, nākošpiektdien! Kad pēc eksāmena... Es tikšu galā nākošpiektdien pēc 18:00... Mēs visi dosimies uz Vecrīgu piedzerties. xD Tusēt un dejot. Par godu tam, ka varbūt beigšu. Par godu Ziemassvētku un Jaunā gada tuvošanās brīdim, piektdienai, gada beigām vispār un tam, ka draugi pastāv! : )

Varētu būt interesanti.

Kādreiz sakārtošu visus savus pierakstus un ierakstus, skricelējumus un stāstus hronoloģiskā secībā no pašiem pirmsākumiem. Varbūt tad varēs saprast, ko mēdzu domāt, jo pagaidām man ir 2, varbūt pat 3 paralēlās dzīvītes (vietas, kur izpaužos, protams). Citās vairāk vai mazāk. No noskaņojuma atkarīgs.

Diary by way2col4u

Nodrāziens.

Sāk palikt jēli. Tāpat kā 2007., sakot visiem "Mīlu tevi, saulīt!", kam nav slinkums.

Miegs-ne-nāk.

Nevaru un nevaru aizmigt. Kāpēc? Jautāju, jo iepriekš nu ļoti gribēju gulēt.

Bet tagad ... viss tik ļoti kairina – drēbes, mati, kas krīt pāri krūtīm, gaiss, ko elpoju, kas piesmacis, spiedošā sega, gulta, spilveni... Galvā skan „Grrr!” Gribas plēst un dīrāt savu ādu, lai tik viss pazūd.

Ziemas ir jaukas! Dažas no lietām, kas man patīk, ir tās, ka naktis ir gaišas, baltas, ka istabā gaismu vakaros, naktīs nevajag slēgt – visu var redzēt. Arī tevi. Patīk gaiss, kas svaigs, tik ļoti ziemai piemītošs un raksturīgs, ko sajaukt nevar. Mmm, baudu, kad tas klusām lavās, pieskaroties ādai, atvēsinot sakarsušo miesu.

Iedomājos par ķiršiem.

sour cherry by cow-Cow

Patīk vārdi Mareks, Gvido, Kristofers. Alise, Ingeborga. (Atcerējos arī Zaļās ierakstu par tiem. Lūk! )

Es pārdodu fotoaparātu.

Tā ir, tā ir.

Dīvaini. Braucot autobusā no fotoskolas bija ļoti saspiesti līdz ar to nācās justies kā siļķei mucā un būt cilvēkiem tuvāk nekā parasti. Tad pēkšņi sajutu smaržu no viena puiša jakas, kas atgādināja man kaut ko... vai kādu. To smaržu nu es nekādi nevaru sajaukt. Dīvaini.

TO WRITE LOVE ON HER ARMS by CeEdYTanCh3kT

 Ā, un tad vēl cita, pavisam nesaistīta doma - tā viena sievietīte mani ļoti labi, ļoti radoši, ļoti, ļoti individuāli iespaido labā nozīmē. ^.^

Nu ja.

Šodien man liela nostalģija, pārlasot vēstules, gan ar roku, gan caur internetu rakstītās, noklausoties dažādas dziesmas un pārskatot bildes.
Laba noskaņa, bet vienalga mazliet skumja.

Vēlēšanās mēdz piepildīties.

Nuuu jāāā. Domājams, man vajadzētu ielikt lielu "STOP" zīmi tam, ko daru. Jāsarauj citas lietas.
Es tiešām mazliet nezinu, kā jūtos.

Vismaz "Harija Potera" pirmā daļa pa televizoru iet, kas pat jauki.

Nu ja.

Smoke And Ashes by larafairie

Laikam visu laiku pretīgākā sajūta ir, ja dzīvo ar savu mūziciņu. Un vienā dienā atklāj dziesmu, kas ir ļoti labi zināma. Taču nekad neesi vārdos ieklausījies. Un atklāt vārdus, to nozīmi. Savilkt paralēles ar sevi. Mokoši un neciešami. Un pretīgi. Un tā varētu turpināt vēl un vēl aprakstīt, cik ļoti ... jūtu sevī diskomfortu.

Es dodos.

Sakārtot sevi un istabu.
Jauks vakars!

D.d.d.d...

Strādāju pie... : )
Ar labu mūziku un labu noskaņu.