Izrādās, ar vienu vārdu pietika.

Horizonts.

Cheers!

Vēsture atkārtojas visos iespējamos veidos! :D

Sirdij jau nepavēlēsi.

Dažkārt pārāk spēcīgi pieķeros un iemīlos galvenajos varoņos.
Vajadzētu jau nepierast, ņemot vērā, ka viss beidzas. Nevaru, saista tik ļoti. Nezinu mēru.

Nakts sarunas.

Par dažām lietām nerunājam un noklusējam, bet tad nu sāku domāt, vai ir kaut kāda robeža, ko pārkāpt, ja īsti tāda robeža i netika uzstādīta.
Atveramies jau.

Man prieks.

Nu bet viņš taču ir... ^.^ Vienkārši kolosāluma iemiesojums!