"Man nav emociju!" pagājušajā ceturtdienā šādi es teicu Mint. Man mēdz uznākt tie brīži, kad es jūtu neko. Un tas vispār ir traks mirklis cilvēkam, kad viņš ne tikai labas, bet pat sliktas emocijas nespēj just. Ir vienkārši nekas.
Es negribēju svinēt Jāņus. Lai gan šogad biju devusi "Jā" vārdu Mārim Jāņus svinēt Apē, nevis atzīmēt tos ierastajā vietā pie Rūda "Žuburos", man negribējās nekur braukt. Bija uznākusi sajūta, lai viss paiet pēc iespējas ātrāk, lai cilvēciņi varētu turpināt savas ierastās dzīves, vienalga taču! Omu nosita arī Toma komentārs par to, kāpēc izdomēju nebraukt uz Žuburiem, bet gan uz Api - jo tur ir lielāka iespēja sameklēt papardes ziedu. Hahaha, F U!
Visu piektdienu un sestdienu Santa turpināja mani bakstīt par Jāņiem, ka mums tie ir jāsvin. Mūsu plāns bija vienkāršs - svētdien (22. jūnijā) kaut kādā brīdī stopēt uz Api, taču svētdienas rīta pusē mēs nolēmām, ka tomēr brauksim pirmdien uz turieni. Pa dienu Māris uzrakstīja Skype, kāpēc esam pārdomājušas braukt jau svētdien? Noteiktas atbildes nebija, vienkārši darbi bija ievilkušies un svētdienas vakarā galu galā stopēt negribēju, jo likās, ka mēs varētu palikt ceļa malā. Bet tad Māris pateica, ka vienalga par darbiem, ka mēs joprojām varam atbraukt ar autobusu vakarā. Un tad mēs ar Santu izdomājām: "Hell, let's do this!" Ātri sakrāmēju kaut kādas mantas, bliezu uz autoostu tik ātri, cik vien varēju, lai 17:50 svētdienas vakarā brauktu uz mazu
*Labots 30.06.2014.* Ape nav Latgalē!!! :D Ape ir Vidzemē! Man tiešām likās, ka Latgalē. Oh, well. Bet bija riktīgi fun tikko saņemt zvanu no Zanes: "Margaaa, čau! Ape nav Latgalē. :D "
Jau pirmajā vakarā bija atbraukuši citi cilvēciņi. Kopā mēs pavakariņojām, padzērām gan tēju, gan alu, skatījāmies latviešu mūzikas kanālu un grudri spriedām par latviešu mūziku. :D Un galu galā arī uzpīpējām ūdenspīpi. Ar Arti un Santu palikām pēdējie, kas bija nomodā. Kad viņi aizgāja čučēt uz dīvāna, kur man vietas noteikti nepietiktu, gāju uz otro stāvu pie Māra. Arī Diāna tajā istabā gulēja, tāpēc es pēc iespējas klusās čukstēju, vai varu gulēt te. Atbilde bija pozitīva. Un, kad tiku līdz gultai, man uznāca aktīvais jūdziens, kad excited noskaņojumā teicu Mārim: "Māri! Es negribu gulēt! Es gribu runāties! Runā ar mani!!!" Man bija jautri. Un, lai mani aiztaisītu, viņš deva vecos geimeru žurnālus skatīties, haha. :D
Līīīgooo, līīīgooo! Un tā nu pienāca Līgo diena jeb 23. jūnijs. Ap pusdienslaiku mēs visi modāmies. Jāsaka, diena bija ļoti patīkama un nesteidzīga. Atstopēja arī Linda un Zane, pēcāk arī pārējie atbrauca ar autobusu. Lai gan tika solīts lietus un auksts laiks, nebija tik traki. Jā, bija pavēsi un, jā, ik pa laikam kāda lietus lāse nopilināja, taču kopumā laiciņš bija foooršs.
Lai arī bija svētku diena, mēs vēl paspējām paskatīties "Zvaigžņu karus", ko maratona veidā rādīja pa televizoru.
Ja neesat tos skatījušies, tad tūlīt būs SPOILERI!!! Šo rindkopu tad nelasiet!!!
Es pati "Zvaigžņu karus" nekad neesmu skatījusies. Protams, to, ka Dārts Veiders ir Lūka tēvs, to es zināju, jo internets, jo "Luke, I am your father!" Un es zināju, ka ir čalis vārdā Obi Van Kenobi. Ok, un varbūt vēl slaveno "The Imperial March" meldiņu. :D That's all. Un te nu radās iespēja paskatīties "Zvaigžņu karu" jaunākās filmas, kas īstenībā ir prīkveli vecajām filmām, jo filmas tika rādītas pēc notikumu secības. Un te nu man pastāstīja, ka Dārt Veiders no sākuma esot bijis Anakins. Un pateica, ka III epizodē viņš kļūst par Dārt Veideru. Un pastāstīja, kā viņš tiek sakropļots. Sooo... Visu to paklausoties, es jautāju cilvēkiem: "Kad viņš iekritīs lavā? Kad? Tagad?", jo to es gribēju redzēt. Uuun, jā, tā nu man radās interese par "Zvaigžņu kariem". Vajadzēs uzrīkot maratonu! :) |
| Metenes ar saviem vainadziņiem. |
Tā nu mēs pavadījām pirmo dienas pusi, bet jau ap 17:00 sākām gatavoties svinēšanai. Puiši cēla telti, kurināja grilu, pirti. Meitenes tika aizvestas uz pļavu lasīt puķes vainagiem. Jāsaka, puķu šogad bija maz. Atbraucot, sākām pīt vainagus. Tika cepta gaļa, kas bija garšīga ļoti, lai gan pirmais piegājiens pārvērtās par oglīti, jo, kā Jānis izteicās, no sākuma bijis daudz cepēju un tad pēkšņi visi pazuda. :D Dzērām tēju no patvāra! Bildējāmies, dzērām alu, labi pavadījām laiku. Arī ar Inesi padziedājām tādas dziesmas kā "Tā es tevi mīlēšu", jo noskaņojums!Vakarā gājām uz pirti un mans lielākais piedzīvojums bija kubuls, jo pirms tam nekad tādā neesmu bijusi. Tas bija fantastiski - ārā ir auksti, bet tu sēdi siltā ūdentiņā un viss forši. Protams, neiztikām arī bez erotiskajām izklaidēm kubulā, jo visi čaļi nojūdzās. :D Bet no otras puses, mēs esam mēs un tā jau ir diezgan pierasta lieta.
Notika jau arī vēl visvisādas smieklīgas un dīvainas lietas, ko pierāda bildes, bet par tām gan labāk dzīvē var parunāt. :D
Galu galā gribu teikt, ka it nemaz nenožēloju šī gada līgošanu, jo apkārt bija lieliski cilvēki, kas biku piebaksta, ka jādara lietas, kas spēj relaksēt un sasmīdināt, ar kuriem var nojūgties un viņi sapratīs. Un kuri arī atbalstīs un nepametīs grūtā brīdī!
 |
| Un tieši tāpēc viss ir forši un dzīve ir lieliska un izdevusies! :) |
