Jau tik daudzas reizes esmu iztēlojusies, kā tas varētu būt.
Man būtu vairākas istabas, viena no tām guļamā. Tur nebūtu parasta gulta, bet gan matracis, jo patīk, ja guļot atrodos tuvāk zemei. Istaba būtu izkrāsota dažādās krāsās (zila, dzeltena (bet ne jēli dzeltena), violeta un zaļa). Visas krāsas būtu piesātinātas, bet ar mēru. Un gribētu, lai istaba atrodas saulainajā pusē, lai vienmēr ir silti.
Man būtu liels drēbju skapis, kur atrastos vis kaut kas un kleitas. Daudzas. Un kurpju kastes, jo ticu, ka nākotnē man būs kurpes. Taču arī kerzas nekur nepazudīs. Man būtu liela smaržu kolekcija. Tas viss nāk komplektā.
Kaut kur atrastos grāmatu plauks, kas mājās man noteikti būs.
Bet virtuvē stāvēs tējas kvantums un garšvielas, kuras nemaz netaisos izmantot. Vienkārši garšvielas ir laba padarīšana.
Un tas viss būtu ļoti, ļoti tā kā es gribu, jo pašlaik man tādas iespējas nav. Dzīvojot kopā ar vecākiem nejūtos tā, kā ... Vajadzētu. Jūtu, ka šīs lietas tomēr nepieder man, lai arī dzīvojam kopā. Tas viss ir mūsu. Bet es gribētu savu vai mūsu 'mūsu'.
Zinu, zinu, ka ir jāpaciešas. Bet sapņi mani vada un katra diena paliek aizvien neizturamāka. Tas viss dod pacietību, kas atmaksāsies, par to nešaubos. Un zinu, ka nakotnē viss būs burvīgi. Tikai paši varam par to parūpēties.
Un es par to parūpēšos!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru