So you come undone.

Cilvēk, nevari iedomāties, kāda skumja mani pārņem. Ne jau sliktā noskaņojuma vai kaut kā neizdevušās dēļ skumja, bet gan mana ikdienišķi iekšājā stāvokļa, kas pavada mani, lai kurp es dotos. Ai, tā arī gluži nav, bet, zini, jūtu, ka visbiežāk, es to paslēpju aiz labām emocijām, prieka un laimes. "Viss ir kārtībā, viss forši," es saku, pati nenojaušot, kas patiesība notiek. Notiek tas, ka daļu sevis, nevienu daļu nevar izdzēst. Izmest no savas dzīves. Tā eksistē, lai arī kādas būtu viltoti patiesās emocijas. Bet, lai atrastu īsto, neviltoto un vienmēr esošo, tik jāuzslēdz pareizi atlasītā mūzika, dziesma, skaņa, kas aizkustina sirdi, lai sprāgsti tu, patiesais!

Mans mazais noslēpums.

Esmu sapratusi, šķiet, vienu ļoti svarīgu lietu, kas tiki tiešām mani ik dienu ietekmē. Tas ir, man patīk skatīties filmas, lasīt grāmatas. Un visvairāk es no tā visa sagaidu mīlestību. Man patīk izsekot galveno varoņu mīlestības līnijai, redzēt, kā tā savijas kopā tādējādi man patīk izjust, iedziļināties visā, ko viņi paši jūt.
Esmu atkarīga no mīlestības!

Prieciņš!

 

If you know what I mean. :)

Nom nom. Taču nekas nav saistīts ar ēdienu, nē!

Lūk, šāds vakara turpinājums man patīk! ^.^ Un pāris nākošās dienas arī būs kolosālas, jūtu - rīt satieku sen neredzēto, dabūnu arī diplomu (cerams), cepu kūku. Sestdien svinu.
*Vēl tikai pašai sava Flash atmiņa jāiegādā.
Patīk, patīk, patīk viss, kas notiek. Tieši te un tagad. Jā, tā gan es dzīvoju. Un mans Napoleons to pierāda.

O, jā!

Dažkārt esmu tirāns, jā gan! Nevaru nepiekrist domai, ka tikpat dažkārt man tas patīk.

Es esmu bumbierīts.

-8. Ziniet, tā ir mana vēlme, lai viss piepildās. Lai es topu stipra un spēju atteikties, kas ir nepieciešams, ja gribu sasniegt, ko vēlos. (Nepareizi teikumiņi.)
Pašlaik ar M. jaunkundzi nedarām to, ko bijām ieplānojušas. Bet darām sev tīkamākas lietas.

Secinājums, jā gan.

Domāju, kaut kas jāmaina. Tas ir, jāmaina attieksme pret skolu jeb jāatrod kau kas, ka man tajā patīk, kas mani motivē to apmeklēt. Pretējā gadījumā neredzu tai jēgu.
Žēl.

?

Āāā, esmu gatava matus plēst laukā. Būtu to arī darījusi, ja nebūtu šamie tik vērtīgi.
Ko darīt, ko darīt? Sakarā ar rītdienas skolu un to, ka nekā nezinu, bet, iespējams, būs divos priekšmetos darbi.
Padomi, padomi, lūdzu, birstiet!

Wonderwall.

Par visu vairāk man nepatīk pieķerties cilvēkiem. Tad attopies, ka tie ir pārlieku nepieciešami tavā ikdienā, citādi asaras pār vaigiem sāk birt. Žēl.

Ja vien tu zinātu...

Dažkārt es cenšos izlikties, ka man nav problēmu, bet man ir. Cenšos dažkārt dzīvot ar moto "I Don't Give A Shit!", bet šķiet, ka man iznāk sevi piemanīt dubultā. Nē, es neesmu blāķis!
Būs jāpiepūlas pie sava... jaunā.

Prieks, prieks.

Galu galā šī diena izvērtās daudz veiksmgāka, nekā biju domājusi, jā gan!
Ļaunīgais smaidiņš!.

Mhm.

Esmu labā omā, jo varbūt nākošnedēļ satikšu sen neredzētu draugu. :)

Mhm.

Tā ir. Kad esam par kaut ko ļoti... excited, tad nevaram vien beigt par to domāt un rakstīt. Sienas piesūcas ar informāciju, nemaz nerunājot par cilvēku prātiem.

Ir vai nav.

Klausos sen novecojušo un smieklīgo mūziku. Pat nezinu, kāpēc klausos. Laikam jau aiz garlaicības mazliet. Man arī ir padomā dažas filmas, ko vēlos noskatīties. Viena Love Me If You Dare. Franču. Taču no otras puses negribu skatīties viena. Negribu šovakar būt viena. Tā jau nevēlējos Brikuļu rezidenci pamest šodien, taču man bija nepieciešams braukt prom, citādi nespētu paveikt lietas, kuras bija nepieciešams izdarīt. Piemēram, motivācijas vēstule. Ai, ai, es tā ceru, ka viss izdosies! Un varbūt tad es visiem ik pa laikam atsūtīšu tonnu vēstuļu. Tādas, kas ir taustāmas. Jā, es laikam to gribu. Bet, ja viss notiks, tad, kā jau Mint minēja, nāksies izvērtēt prioritātes. Tik ļoti negribas domāt par to, ka nāksies sev mīļās lietas, varbūt pat cilvēkus (lai arī cik nesmuki tas izklausās, jo tā tam nav jābūt) kārtot rindas secībā. Negribas jau arī pakļaut nevienu savām vēlmēm vai prasībām.
Domas, domas. Gribas ar kādu parunāt. Nav.

Patiesību patiesība.

Skatos un domāju. Nu jā, "Harvester of Sorrow" noteikti ir viena no manām mīļākajām Metallicas dziesmām. Bet par visu vairāk man patīk šis dzīvais 1991. gada ieraksts, kur viss ir tiiik brutāli. Un esmu aizmirsusi, godīgi sakot, kā tas ir, jo pašlaik dzīvoju pavisam neitrālā vidē. Bet es gribu atcerēties tos laikus. Atcerēties, kā tas ir - kā ir dzert daudz lēta alus (kaut gan tam vairs priekšroku nedodu), nēsāt ķēdes, mošot, līdz liekas, ka galva nokritīs. Tā, ziniet, ir mana pagātne. Un ar Mint jau spriedām, ka visi mūsu tagadējie draugi lielākoties pazīst mūs kā... Nezinu, kā nosaukt. Bet viņiem nav ne jausmas par mūsu pagātni. Tas šķiet tik dīvaini.
Vēl vakar "Up In Smoke" sēdējām un pārrunājām lietas, kas notikušas šo gadu laikā ir. Mēs esam izmainījušās. Mūs ir izmainījuši apstākļi, kas notiek apkārt. Arī pašas, jā, jā. Bet man tik ļoti ik pa laikam gribas to veco. Tik ļoti. Tāpēc nākas atsaukt atmiņā ar dažādu atribūtu palīzību - dziesmu un bilžu.
O-jā, atceros pirmo festivālu, kurā biju. Tad arī pirmo reizi dzirdēju Skyforger un iepazinos ar sev tik mīļiem Huskvarn, jo tā mūzika man ļoti patīk. Lūk! Tā ir daļa no manis, ko gribu atgūt, bet laikam jau neiznāks.

Sirdsāpe

Āāā, man tik ļoti tagad gribas zemē iekrst!

One step closer.

Un viss pateikts diezgan.

Kas jādara, tas jādara.

Esmu ... labā noskaņojumā un arī pacitāla, noburta, satraukta, jo esmu sākusi darīt lietas, ko, šķiet, nekad nebūtu uzdrīkstējusies darīt bez atbalsta un iedrošinājuma. Tas ir, es ārtoju dokumentus, lai varētu tikt uz ārzemēm. Tas ir kaut kas satriecošs! Vēl pirms nedēļas es neko nezināju. Un par šo ideju iedomājos tikai 07.01.2011. Hah, tas bija ļoti ātri un ļoti spontāni.
Protams, es uztraucos un ir arī citi faktori, kas nav patīkami, nē, nē, taču man patīk darīt... patīk izjust šo ekstrēmo, kas ir kaut kas neparasts, neierasts. Tiešām nedomāju, ka varētu šo soli spert. Bet līdz 15. janvārim visiem dokumentiem vajag būt nokārtotiem. Tagad saprotiet, cik ļoti ātri tas ir?! :D Jā, sasmējos pati par sevi.
Visvairāk uztraucos par savām angļu valodas zināšanām. Es gribu par to neuztraukties, bet neiznāk. Saprotu, ka man nav superīgs līmenis, kā maniem draugiem vai vēl kādam, taču es gribu mēģināt nokārtot gan valodas testu, gan iemācīties kaut ko. Jā, man ir baisi ap sirdi, bet uzskatu, ka mēģināt šā kā tā vajag. Un priecājos, ka to daru, jo nākotne ir tik ļoti neparedzama. Un studēt kaut kur. Jebkur! Tas ir kolosāli! Par Latviju, protams, domāju, īpaši par LU, taču kāpēc gan nepamēģināt arī tikt kur citur, ārpus valsts robežām. Manuprāt, iespējas ir jāizmanto. Esam jauni, dzīvojam vienreiz!

Mhm.

Oi, zinu, ka maskas Tev nepatīk, mīļā!
Tāpat kā klauni.

Oh, man!

Sometimes I am a bitch.

Faaak!

Jā, tā tomēr ir visstulbākā sajūta pasaulē.

Faaak!

D. gan mani saprot. Stulbi jau iznāk, bet ir kā ir.

Ļaunīgā.

Es tiešām negribu izklausīties tā ļauni un nejauki, bet, šķiet, rīt vēl neesmu gatava atsākt mācīties. Kamooon! Rīt ir ceturtdiena. Tik nejēdzīgā laikā atsākt mācības... Visur iebrūk tie jumti. Kāpēc NDG neiebrūk?
Un vispār, šajā semestrī vajadzēs saņemties. Ja gribu stāties tur, kur gribu, tad dažas atzīmes nedrīkst būt pārāk zemas. Universitātes prasības, ziniet.

B R B.

Tā ir, tā ir. xD

Mhm, jautājums.

Ko tādu foršu var dāvināt vīriešiem?
I mean, sievietēm var dāvināt zeķubikses, auskarus, gredzenus, kleitas, smaržas, fotoalbumus, romānus (pat lētos). Bet kas būtu tikpat līdzvērtīgs vīrietim? Dažkārt to izdomāt nevar.

Mana nostāja, diemžēl.

Lai arī cik ļoti es gribētu iztekt savu viedokli vienmēr un visur, arī pamatot un aizstāvēt to... Lai arī es gribētu mācēt teikt visu atklāti, nekautrējoties vai kā citādi... Es to nevarētu, jo man rūp cilvēku jūtas, jo negribu tos aizskart, sakot kaut ko. Līdz ar to es arī neko dažkārt nesaku, kaut gan domāju, ka tas ir piiilnīgi aplam. Žēl man.

Es darbojos.

Labrīt, labrīt!
Es ātri uz dušu un tad prom. Pirks plānotāju, pirkt produktus un braukt ciemos, un gatavot. Nom nom.

Yeeey!

Ja es šodien rakstu kādas ziņas, tad ziņas apakšā, kur ir "Stāstīts" parādās 1.1.11. Visi vieninieki. Pat skaisti.

Ho-ho-ho!

Šis gads gan aizvadīts, gan sagaidīts, pēc manām domām, nu ļoti kolosāli, ka atkal es varu taisīt tāādu --> ^.^ sejiņu. Tādu arī taisu.
Man bija prieks, ka jau trešo gadu pēc kārtas ieturam tradīciju, svinot Jauno gadu Ķegumā pie Toma. Tur tāda laba atmosfēra, atī vienmēr labi cilvēku. Kolosāli bija satikt sen neredzētos, piemēram, Krišjāni. Iepazinos arī ar Nemru. Nu tā meitene man noteikti patīk! ;D Un jā, izlēmām, ka pasaule ir ļoti maza. Tikai kārtējais pierādījums tas ir, par ko man pat smiekls. Vispār viss pagāja ļoti godam. Pusnaktī dzērām šampanieti un tad vārtījāmies sniegā.
Gulēt aizgāju pirmā, jo nekad neesmu izcēlusies ar negulēšanu pasākumos. Aizgāju 04:30. Vēl atceros, ka Ini mazliet pievienojās un mēs runājāmies.
Un, ja tu gribi ar mani būt draugos, tad zini, ka ar vienu lietu tu noteikti vari man pielabināties. Protams, zeķubiksēm. Un mans vīrietis to zina.
Un vispār biju izbrīnīta, ka vēl kādam, atskaitot mani, diezgan ļoti patīk filma "Elizabethtown". Respektīvi, Zaļajai patīk. Domāju, mums kaut kad kopīgi tā arī ir jānoskatās.
Kčing!