 |
| M.Brikuļa darinājums. |
Vai kādam vispār interesē, kas esmu? Vai mani interesē, kas viņi ir? Lai arī esam tuvi, vai mēs to attiecīgos brīžos atceramies vai pieveram acis? Ne sūda mūs tas neskar! Un maināmies mēs līdz ar visu.
Par to man sāp visvairāk. Un es vairs nekad, nekad... Nebūšu kā iepriekš. Nekad vairs negribu būt kādam atbalsts, dot padomus un dažkārt palīdzēt kā draugs. Tik nogurusi esmu! Tik slikti man no visa metas!
Bet nespēšu to īsti izdarīt, lai arī ļoti gribētu. Diemžēl es protu... Neprotu. Jel, nolāpītā sirds un dvēsele. Un kāpēc mani neaudzināja kā citādi?
Bet daļa manis mainījusies ir. Tik ... Tāda, kāda biju... Nekad, nekad vairs tāda nebūšu. Daļa noslēgusies ir. Un to es sev un sevī paturēšu.
Paldies, paldies!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru