Vakarā bija smacīgi palikt mājās, kaut gan ārā visur kūpēja cigarešu dūmi. Saelpojos tos, tāpēc šķita, ka pati esmu cigaretes smēķējusi. Nu jā, aizbraucu uz starojošo Rīgu, jo mājās nosēdēt fiziski nevarēju. Nevarēju piespiesties. Gribēju izrauties. Un elpot. Un uz ādas sajust vēso gaisu. Man izdevās.
Biju gan uz salūtu, gan apskatīju dažādos starojumus, tā kā viss kārtībā, kaut gan...
Brīžam nesaprotu, ko pati domāju. Ko gribu, negribu. Un kāpēc vispār. Atkal. Atkal.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru