Autumn autumn.

Autumn autumn.

Mācos matemātiku un man tas patīk. Vienkārši patīk vienādojumi un nevienādības. Un 2001. gada iestājeksāmens Banku augstskolā, kas nemaz nav grūts. Tikai āķīgs.
Daru visu ar sāpošu kaklu, dzerot pērno gadu zāļu tēju ar labi daudz medus. Izšķaidīju to tā, ka tēja palika duļķaina. Nespodra un neskaidra. Varbūt kaklam noderēs. + vēl klausos The Kooks. Patīk, patīk! : )
Šodien, izejot laukā no skolas, jutu rudens smaržu. Tā bija... nebija kā parasti. Bija jūtama dūmu piegarša, tāda ugunskura dūmu. It kā tajā degtu lapas, kas nesmukas un sakropļotas. Kas jau ir zaudējušas ūdens molekulas, tātas sakaltušas un sačabējušas. Tā šodienas rudens smaržoja, izejot no skolas parādes durvīm, kā arī izkāpjot no trolejbusa to pašu jutu savā rajonā.
Taču tvēru to smaržu. Centos ieelpot plaušās un līdz pašai dvēselei, lai rudens neaizmirstas, lai spēju to dubultspēcīgi paturēt atmiņā.