Skatos un domāju. Nu jā, "Harvester of Sorrow" noteikti ir viena no manām mīļākajām Metallicas dziesmām. Bet par visu vairāk man patīk šis dzīvais 1991. gada ieraksts, kur viss ir tiiik brutāli. Un esmu aizmirsusi, godīgi sakot, kā tas ir, jo pašlaik dzīvoju pavisam neitrālā vidē. Bet es gribu atcerēties tos laikus. Atcerēties, kā tas ir - kā ir dzert daudz lēta alus (kaut gan tam vairs priekšroku nedodu), nēsāt ķēdes, mošot, līdz liekas, ka galva nokritīs. Tā, ziniet, ir mana pagātne. Un ar Mint jau spriedām, ka visi mūsu tagadējie draugi lielākoties pazīst mūs kā... Nezinu, kā nosaukt. Bet viņiem nav ne jausmas par mūsu pagātni. Tas šķiet tik dīvaini.Vēl vakar "Up In Smoke" sēdējām un pārrunājām lietas, kas notikušas šo gadu laikā ir. Mēs esam izmainījušās. Mūs ir izmainījuši apstākļi, kas notiek apkārt. Arī pašas, jā, jā. Bet man tik ļoti ik pa laikam gribas to veco. Tik ļoti. Tāpēc nākas atsaukt atmiņā ar dažādu atribūtu palīzību - dziesmu un bilžu.
O-jā, atceros pirmo festivālu, kurā biju. Tad arī pirmo reizi dzirdēju Skyforger un iepazinos ar sev tik mīļiem Huskvarn, jo tā mūzika man ļoti patīk. Lūk! Tā ir daļa no manis, ko gribu atgūt, bet laikam jau neiznāks.
jā, man arī dažbrīd gribas atgriezt pagātni, uzvilkt ķēdes, būt brutālai un mošot kaut kur vai iet uz Andrejsalu, lai dzertu draņķīgu alu, vai atrasties metālfestivālā. Jā. Dažreiz to vajag.
AtbildētDzēstBeidziet savienot divus pretējus vārdus - "alus" un "slikts". (Tas tā... pārāk krita acīs, lai nevarētu atturēties to rakstīt.)
AtbildētDzēstAliņš ir labs un es tikko vēl 18 pudeles nomazgāju :)
Sakiet "Good" un kļūsiet par "God", hi hiii..
Bet ja tā nopietni, tad es vairāk sapņoju par mašīnu, skaļu mūziku un aliņu galamērķī, kur nav steigas, bet ir draugi, saule, ugunskurs, nogurums, kas tiek aizdzīts ar skaļām runām, mūziku, ugunskuriem (kuri nogurdina), vēl vairāk alus un bezsakara izderībām.
+ beidzot gribu tikt pie Lomo aparāta, bet tas ir padārgs :(
Man pirkstiem atkal āda sačokurojusies.
Šodien šķūnī meklēju vadu un netīšām uzgāju kasti ar vecām pudelēm, ko atstiepu uz māju un tagad arī tās nomazgāšu, jo formas ir labas un mērķi jauki.
Šodien atkal ēdu pelmeņus (Matīsa gaumē), kas ir iepriecinoši.
Un pa visu māju skan Disturbed, jo es arī virtuvē to gribu dzirdēt.
- nevajag skumt.
P.S. Vadu šķūnī neatradu.
- Matīss
Tā arī sapratu, jo brālis pudeles nemazgā.
AtbildētDzēstTo, ko Tu aprakstīji... Tas ir tagad. Tā mēs vasarās dzīvojamies un baudām visu lēnām un nesteidzoties. Bet agrāk tā nebija. Agrāk bija... citādi. Pavisam. Un to es mazliet gribu.
Nu, Andrejsalās diezgan liela loma bija tam, ka tas tak kaut kas jauns, aizliegts... Totālā brīvība - beidzot. Apreibinātiem , sēdēt uz zemes, pilsētas centrā.
AtbildētDzēstKas tev ir spilgtākā atmiņa no visām Andrejsalu reizēm?
Uuu, tur bija daudz kas labs - Visi "Dzelzs vilka" Jāņu iesildīšanas koncerti, "Nokia Extreme" pasākums (tas bija mans pirmais Andrejsalā, pasēdēšanas, alus, pīpīted diena. Arī "Baltās nakts" ietvaros "Mazā prinča baltie murgi", kas man nu ļoti patika!
AtbildētDzēst