Klausos sen novecojušo un smieklīgo mūziku. Pat nezinu, kāpēc klausos. Laikam jau aiz garlaicības mazliet. Man arī ir padomā dažas filmas, ko vēlos noskatīties. Viena Love Me If You Dare. Franču. Taču no otras puses negribu skatīties viena. Negribu šovakar būt viena. Tā jau nevēlējos Brikuļu rezidenci pamest šodien, taču man bija nepieciešams braukt prom, citādi nespētu paveikt lietas, kuras bija nepieciešams izdarīt. Piemēram, motivācijas vēstule. Ai, ai, es tā ceru, ka viss izdosies! Un varbūt tad es visiem ik pa laikam atsūtīšu tonnu vēstuļu. Tādas, kas ir taustāmas. Jā, es laikam to gribu. Bet, ja viss notiks, tad, kā jau Mint minēja, nāksies izvērtēt prioritātes. Tik ļoti negribas domāt par to, ka nāksies sev mīļās lietas, varbūt pat cilvēkus (lai arī cik nesmuki tas izklausās, jo tā tam nav jābūt) kārtot rindas secībā. Negribas jau arī pakļaut nevienu savām vēlmēm vai prasībām.
Domas, domas. Gribas ar kādu parunāt. Nav.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru