Kaut kāds normāls ieraksts pat.

Visu pirmo dienas pusi centos jaunkundzi sazvanīt un man tas izdevās tikai tajā brīdī, kad ienācu pa mājas durvīm. Uzreiz novilku apavus un ne mēteli, taisnā ceļā devos uz balkona pusi, lai mierīgi varētu parunāt. Par visu, visu, kas notika/notiek. Bija dīvaini, jo minēju, ka sen neesam tikušās. Un vispār īpaši bieži kaut kā netiekamies, jo, nu, citas lietas. Nevaru jau sūdzēties, ka sliktākas, bet ik pa laikam ļoti trūkst viņas.

Pēc klausules nolikšanas man galīgi nebija miera mājās, tāpēc izpētīju 20. autobusa sarakstu un randomā devos pie viņas. Kad biju pie Mint mājas durvīm, vēlreiz uzzvanīju, jautādama "Čau, ko dari?", uz ko viņa atbildēja "Te Mint." Brīdi bija apjukums, jo ... Ko?! Es taču zinu, kam es zvanu! ;D Šā kā tā, pateicu, lai laiž mani iekšā. Galīgi sapriecājos. Un viņa arī. Viņa atvēra durvis ar tekstu, ka esmu dulla.

Ingvera tēja, zaļā tēja, Coldrex, Big Mac.

Devāmies runāties uz viņas istabu, kur lielāko tās daļu aizņem piepūšamais matracis. Bet, goda vārds, tā man pat labāk patīk!
Runājām daudz! Par to pašu, ko pa telefonu, tikai šoreiz klātienē, par vēl neaizskartām tēmām, par dažādiem sīkumiem un lielumiem. Abas nevarējām nesmaidīt, jo gan senā neredzēšanās, gan meiteņu lietas bija šo smaidu izraisošais faktors. (:
Man dikti patika atbraukt pie viņas ciemos, padarīt viņas slimošanu tik ļoti daudz jautrāku, skatoties dažādus video, bildes, kliedzot cilvēku uzvārdus un ik pa laikam izmetot kādu sarkastisku joku. Un tā es pabaudīju šo vakaru. Un tas man patīk visvairāk. Tas ir, mēs varam tik ilgi netikties, bet vienmēr man ar Mint būs norauts jumts, jo mēs taču esam tik ļoti Mēs.
Atvadoties, novēlēju viņai izveseļoties. Piekodināju, lai izskalo kaklu ar sālsūdeni, apēd medus kaudzi, iedzer zāles, iet gulēt, jo viņai ir jāizveseļojas līdz piektdienai! Un tad mēs abas novēlējām viena otrai nedēļas nogali galīgi izbaudīt, jo šai nedēļas nogalei ir jābūt tādai labai-labai!
Tad nu es devos. :)