Pirms mēneša izlasīju Džona Grīna (John Green) grāmatu "Looking for Alaska", kas bija ļoti skaists un skumjš stāsts vienlaicīgi. Grāmatu man deva draugs, kuram šis autors ļoti patīk, un viņš zināja, ka arī man Džona Grīna daiļrade iepatiksies.
Viņa bibliotēkā atrodas vēl šādi tādi šī autora darbi. Viens no tiem ir romāns "The Foult in Our Stars". Kā šis lieliskais cilvēks, kas ik pa laikam nodrošina mani ar labu literatūru teica: "Ja tev likās, ka pirmā grāmata ir skumja, tad pagaidi līdz tu izlasīsi šo!" Un man nav pamata viņam neticēt.
Diemžēl grāmatu neesmu dabūjusi savā īpašumā, toties esmu lejupielādējusi romānu PDF formātā un jau nosūtīju mammai izprintēt to, lai tās pašas dienas vakarā varētu sākt lasīt (tas bija pirmdien, ja nemaldos). Pirms tam pateicu grāmatu sponsoram, ka esmu to izdarījusi, uz ko viņš atbildēja: "Kamooon. Neāksties ar printēšanu. Es tev to grāmatu iedošu. Nav jau tā, ka tev trūkst, ko lasīt. Man ir kārtīga cieto vāku versija. Ar autora parakstu n' shit. Izlasi GoT līdz beigām. That will keep you busy for a while. Pasaki mammu cilvēkam, lai šamējā neprintē. Es negribu, lai tev būtu kārdinājums sākt to grāmatu lasīt kkādā nejēdzīgā formātā." Protams, visam šim tekstam pa vidu es centos vēl pārdomāt un iebilst, un izdomāt kaut kādus argumentus, bet reāli, man ir ar ko sevi nodarbināt. Tā kā tas bija tā jauki. :)
Kāpēc es to vispār stāstu? Nu, tāpēc, ka mammai, protams, es piezvanīju un teicu, ka viņa var neprintēt grāmatu. Bet tikko es atradu to PDF failu. Atvēru. Apskatījos. Delete. (:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru