"Esmu gatava kādu sasist, goda vārds!"Tā nu es teicu ap plkst. 15:00. Brīžam es to mēdzu pateikt. Ne vienmēr to domāju nopietni, taču tas ir mans iekšējais gala stāvoklis, kad valdos.
Šī bija godam izdzīvota diena, kas tika aizvadīta ar ne tik labiem un mazliet labiem, bet pavisam ikdienišķiem notikumiem.
Rīta pusē ar Mint tikāmies Coffee Inn jeb iesdādē, kas ir pazīstama kā kafijošanas vieta. Tāds arī bija šī rīta plāns - satikties, pasēdēt jaukos apartamentos pie siltas, lielas kafijas glāzes un papļāpāt par visām, visām lietām, kas ir notikušas, piemērām, šo to pārrunāt par manu Ziemassvētku balli un, vēl jo svarīgāk, par Jauno gadu, kas bijis episks, manuprāt! 1. Viss nogāja greizi, kad Coffee Inn kārtējo reizi nedarbojās klienta kartes. Mans plāns bija pavisam vienkāršs. Tā kā man uz kartes bija sakrājušās naudiņas, tad es nopirktu kafiju par tām, jo skaidras naudas man nebija un kartei ir beidzies termiņš. Bet, jau kuro reizi!!! Jau kuro reizi viņiem šīs kartes nedarbojās. Tāpēc es rīta kafiju nepadzēru, lai gan Mint piedāvājās man tādu izmaksāt. Tomēr atteicos. 2. Pēcāk es gāju uz banku noskaidrot mūsu attiecības. Rindā nosēdēju stundu, ik pa laikam aizverot acis, jo nāca miegs, taču ik reizi nervozi salecoties, kad noskanējā signāls, vēstot par rindas nākamo personu. Attiecību noskaidrošana arī nebija diži liela - jaunu bankas karti izdevīgāk pasūtīt caur open.lv. Tā kā man jebkurā gadījumā vajadzēja naudu, lai, piemēram, nopirku mēnešbiļeti visiem autobusiem, tad izņēmu to bankā, samaksājot ap to vēl 4+ eiro... 3. Aizejot uz Narvesen, uzzināju, ka mēnešbiļeti visiem autobusiem nevar nopirkt, jo Rīgas Satiksmei kaut kas čakarējoties. Varot nopirkt tikai mēnešbiļeti vienam maršrutam, kas man īsti neder, jo uz fakultāti būs jābraukā. Biju nokaitināta, nopirku vienkārši divus braucienus, lai vēlāk varētu uz mājām tikt. 4. Tā kā biju centrā, pie reizes arī aizgāju uz Elkor, kur pirms diviem mēnešiem nodevu austiņas. Iedevu viņiem attiecīgo papīru, pārdevējs/konsultants kādu laiku cītīgi meklēja manu preci, galu galā atrada. Izrādās, austiņas varu apmainīt. Jāsaka, ka es tās nodevu 05.11.13., tagad ir 03.01.14. Viņiem vajadzēja man piezvanīt 2 nedēļas pēc pieprasījuma saņemšanas un sniegt atbildi, kas tad šamām kaiš un kāds būs risinājums. Pārdevējs/konsultants atbildēja: "Mēs jums zvanījām, laikam nevarējām jūs sazvanīt." ARE YOU FUCKING KIDDING ME?!?!?! Nopietni?! Pirmkārt, es nevienu zvanu no viņiem neesmu saņēmusi. Otrkārt, pati centos viņus sazvanīt pirms mēneša, diemžēl man tas neizdevās. Hehe, un austiņas arī es ne apmainīju, ne piemeklēju līdzīgas, jo ir nepieciešams čeks.
Sooo... Pēc visa šī... Pēc visa šī es izgāju no Elkora, dziļi jo dziļi ievilku plaušās gaisu, domājot pie sevis: "Esmu gatava kādam iesist, goda vārds!"
Tāpēc aigāju uz Rimi un par savu e-talona neiztērēto naudiņu nopriku 4 alus un devos pie Māra savākt traukus, kas tika atstāti Jaunajā gadā. Ap 15:20 biju pie viņa, uznācu uz dzīvokli un teicu viņam: "Dzeram alu!" Un viņš atbildēja: "Labi!" :D Tad nu es pastāstīju šodienas lielās bēdas un to, cik ļoti esmu dusmīga un nokaitināta, un, ka gribu vienkārši pachillot un, ka gribu kādu sasit... Un tad mēs uzspēlējām "Tekken 2", paralēli runājot par Jauno gadu, tapušajām bildēm tajā pasākumā, to, kādi mēs bijām 1. janvārī un vispār fun fun fun! :D Pēcāk es biku centos spēlēt "Super Meat Boy", kas man galīgi neiznāca (lai gan esmu SMB atspēlējusies uz datora), jo neprotu spēlēt ar kontrolieri... Un tad mēs uzspēlējām kaut kādu mašīnīšu spēlīti...
So, līdz 18:00 mēs pachillojām un tas bija tieši tas, kas bija vajadzīgs. Un tas bija tik lieliski, tās pāris stundiņas pavadīt ar Māri chillojot, jo, savā ziņā, tā bija atslēgšanās no visiem tiem iepriekšējiem čakariem, kas šodien it nemaz negāja uz priekšu.
Tāpēc, manuprāt, šī morāle ir tāda - lai arī daudz kas saiet grīstē, lai arī daudz kas sačakarējas vienā piegājienā un liek nogurdinoši nopūsties, tad pat mazās, jaukās lietiņas ārkārtīgi uzlabo omu, ja vien mēs ļaujam un ļaujamies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru