Sakritība?! Nedomāju vis! Kā arī "Old habits die hard".

Es nezinu, kā iznāca, ka visi notikumi sakrita tieši tik skaisti, cik tie sakrita, bet vakardiena notiekti bija nostalģiski superīga!

Sacensības Tērvetē, 29.10.2006.

Apmēram pirms nedēļas izlasīju Zanes tvītu par to, ka viņa bija aizgājusi uz alpīnismu. Pie sevis nodomāju: "Wou! Vajadzētu arī man saņemties." Tas nebija vienīgais iemesls, kāpēc to apsvēru. Ir gadījies tā, ka mana kursabiedrene Santa arī ir gājusi alpīnisma un sporta tūrismā, tikai Līvānos. Kad abas to viena otrai pastāstījām, tad bijām sajūsmā, jo, izrādās, esam piedalījušās vienās un tajās pašās sacensībās. Un, kā jau sievietes, emociju pārpilnas, kad mēs sarunājāmies, tad visam pa vidu tika izteiktas apmēram šādas frāzes: "Nopietni?! Tu arī tur biji?! Ūūū, atceries (to un to)... Un atceries (to un to)... Hahaha." :D Apmēram šādi mēs atcerējāmies vecos, labos laikus. Un tad ar Santu nolēmām, ka vajadzētu aiziet pakāpt, yes!

Es alpīnisma un sporta tūrismā esmu nogājusi kādus 5 gadus, varētu būt, ka 2002. - 2007. gads. Tas nav maz un... Tas noteikti ir ļoti ietkmējis manu dzīvi un to, kas esmu tagad. Jo visi iepazītie cilvēki, visa pieredze, ko esmu guvusi, nenoliedzami ir atstājusi uz mani iespaidu! Pateicoties tūrismam esmu iemīlējusi kalnus! Un tagad kalni man ir asinīs, I can't help it! Varētu jau daudz ko stāstīt, jo ir bijušas neskaitāmas sacensības, gan tūrismā, gan alpīnismā, vasaras un ziemas nometnes, iesvētības... Tā ir vēsture. :)

Bolderinga sacensības Ķīpsalā,
31.03.2007.

Jebkurā gadījumā, vakar ar Santu saņēmāmies un aizgājām uz "Daugmales" alpīnisma sienām. Trenere prasīja, lai aizpildām papīru, kur bija nepieciešams ierakstīt savu vārdu, uzvārdu un visu pārējo. Formalitātes. Aizpildot tukšās ailes, jutos kā nodevēja, jo iepriekš es trenējos "Rīgas skolēnu pils" komandā, bet te man jāraksa, ka esmu bijusi uz "Daugmales" treniņu.
Tad mēs iesildījāmies. Iesildīšanās laikā man likās, ka esmu tizla. Rokas vairs nav tik stipras un izturība arī. Nu jā, netrenēšanās dara savu. Bet, kad sākām kāpt, tad nebija tik traki! :) Tas bija tāāāds gandarījums! Tā adrenalīna deva, ka tu joprojām vari uzkāpt līdz pašai augšai. Un... Jā. Mēs kāpām un tas bija lieliski!

Pēcāk mēs braucām uz "Alu", jo 20:00 tur bija paredzēta improvizācijas teātra izrāde. Hehe, es nezinu, kā darbojas universs, bet "Alā" es satiku Lindu, draudzeni, kura mani tieši pamudināja iet uz alpīnisma un sporta tūrisma pulciņu! Like, how?! Cik liela iespēja satikt cilvēku, ko sen neesi redzējis + kas tieši ir saistīts ar tavu sporta tūrisma pagātni?! Tas bija liktenīgi! Protams, nekādu izrādi es neredzēju, jo visu to laiku mēs norunājām par... Da par visu ko! Par studijām, par ERASMUSu, par alpīnismu, arī atcerējāmies biku visus vecos laikus.
So... Vakardiena atsauca atmiņā daudz patīkamu brīžu! :) Protams, šodien es nezinu, kur likt savas ekstremitātes, jo man svilst roku un kāju muskuļi.