Tāpat arī man pirms pāris dienām uznāca luste sakārtot plauktus, jo, lai arī esmu nekārtīgs cilvēks un spēju tajā nekārtībā izdzīvot, tomēr ik pa laikam prasās pēc kārtības.
Tad, lūk! Kārtojot vienu no savām atvilktnēm, es atradu vecu A4 formāta aploksni, kurā esmu salikusi dažādus papīrus vēl no tālā 2007. gada. Tur bija tā laika sapņi, kurus pierakstīju, dažādas zīmītes, visāds cits sentimentāls stafs. Un tur es atradu no klades izrautu rūtiņu lapu, kuras nosaukums ir "No Oskara pasākuma 31.07.07.-02.08.07." Wou! ;D
Man jāpastāsta, ka Oskars ir mans klasesbiedrs no 8. līdz 9. klasei un tieši 2007. gadā mēs daudz sākām pavadīt laiku kopā. Tas gads vispār ir viena liela, skaista atmiņa.
Tajā gadā es, Mint un vēl citi draugi uz pāris dienām devāmies uz Oskara laukiem, kas atrodas Mālpils vai Nītaures novadā. Kas bija ļoti forši, ir tas, ka viņa lauki ir tādi riktīgie lauki! Apkārt kaimiņu nav, viņa lauku māja bezmaz vai atrodas nekurienes vidū, veikals ir padsmit kilometru attālumā.
Tajās dienās un naktīs mēs visu laiku vienkārši bijām tur. Un vakaros iedzērām aliņu, bet nebija tā, ka piedzērāmies. Un cepām gaļu. Un pīpējām ūdenspīpi. Un taisījām masāžas cits citam. Un spēlējām ģitāru. Un dziedājām.
Jāsaka, ka otrajā naktī notika ... viens no visu laiku foršākajiem momentiem manā mūžā! Es, goda vārds, to nekad neaizmirsīšu, jo tas bija kaut kas! Bahhh, es nemāku izskaidrot. Pat tagad to atceroties, man tirpiņas pārskrien pāri un gribas pasmaidīt! Bija nakts, mēs ar Almu izgājām laukā no mājas, lai paelpotu svaigu gaisu. Mēs aizgājām uz pļavu, kurai pāri metās tāda sulīga migla. Ārā bija gaišs un it visu varēja redzēt, jo bija pilnmēness. Pēc brīža mūs nāca meklēt cilvēki un, es nezinu, kāpēc, bet nākamajā brīdī mēs seši (es, Mint, viņas brālis, Alma, Matīss un Jānis) stāvējām turpat, miglas pielietajā pļavā, virs galvām pilnmēness, un dziedājām latviešu tautasdziesmas. Man liekas, mēs tur nostāvējām kādu stundu, bet mums pilnīgi pazuda laika izjūta. Es skaidri atceros, ka mēs nodziedājām "Migla, migla, rasa, rasa", "Zirgi zviedza" (kas vispār ir manas mīļākās tautasdziesmas ever), gan jau arī "Tumša nakte, zaļa zāle" un citas. Un tas moments iz dzīves bija tāds ļoti viegls un ... Es nezinu, gandarījumu sniedzošs. Nu un tad mūs sauca atpakaļ uz māju, jo mēs bijām pazuduši uz ļoti ilgu laiku, kā izrādās. Un tas mēs atgriezāmies realitātē.
Bet tā lapa, ko es atradu, ir dziesmas "Aiz kalniņa dūmi kūp" pārveidojums, ko mēs ar Almu tik veiksmīgi pielāgojām Oskara lauku pasākumam. Tad nu uzrakstīšu dažus pantus iz tā:
Oskars taisa ūdenspīpi,
Tas tos dūmus kūpināj.
6 ogles, 5 trubas,
Kas par labu ūdenspīp'.
Tumšā naktī Marga lēkā
Ar plikāmi kājiņām.
Jānīc skrēja ar to cirvi
Pa visāmi istabām.
Don't ask. Mjau! :)
aaaaaaa! LIELISKI! Tiešām burvīgi! Tās bija maģiskas dienas!
AtbildētDzēstTās tādas bija. :)
Dzēst