ceturtdiena

Rīgā negaiss, citur sutīgs, brutāli karsts un mitrs.

Vakardien lietussargs tika ielikts somā, ko sakrāmēju "Positivusam". Un šodien, ejot laukā no mājas, spīdēja saule, tāpēc i nedomāju, ka vajadzētu lietussargu tomēr ielikt somā pie visām esošajām mantām.
Tagad... Haha.
Pašlaik sēžu Coffee Inn pie paša tālākā galdiņa. Aiz manis ir grāmatu plaukts. Lielākoties tajā stāv romāni angļu valodā, kas, manuprāt, nemaz nav labi. Visi vienā stilā "saštampēti" un, izlasot vienu šāda tipa romātu, kas domāts sievietēm, ilgi nav jādomā, par ko būs kāds cits romāns. Nereti šos romānus var pazīt pēc mīlstiem vākiem, uz kura ir ilustrēta sieviete - brunete vai blondīne - nav svarīgi, bet saturs šiem romāniem ir viens un tas pats.
Nav svarīgi.
Vispār es rakstīju, lai pateiktu to, ka sēžu ar skatu pret logu. Un ārā gāāāž! Tiešām gāāāž! Un man foršs brīdis salikās tas, ka vienu brīdi es biju nohipnotizēta, liekas. Man skanēja mūzika austiņās. Man mūzika, kas patīk. Un es truli blenzu uz šo negaisa padarīšanu. Skatījos, kā debesis ir tumši pelēkas, kā tas ietekmē gaismu - uzreiz ārā bija daudz tumšāks, skatījos, kā lietus lāses nenormālā ātrumā triecas pret stiklu.
Un pēc neliela brītiņa, pēc tam, kad atkal atjēdzos un sapratu, ka biju it kā transā, es aptvēru, ka man patika šī noskaņa - ārā līst un es vienkārši varu pavērot notiekošo ar sev tīkamu mūziku. :)

1 komentārs:

  1. Tas vienmēr ir patīkami.

    Šodien mazliet darbā miegu ciet, jo 2,5h gulētas. Vienubrīd pielipu balkona logam un pētīju ārā notiekošo.

    Nevaru sagaidīt, kad mani savāks no darba un bliezīsim uz festivālu!

    AtbildētDzēst