Bērnības piegarša + mana ģenialitāte.

Bet es taču esmu ģēnijs!
Šī nedēļas nogale bija ļoti... Mmm, ņammm!
Pirmkārt, vēlos pateikt, ka piektdien man bija pirmā braukšanas nodarbība ever un, liekas, man ir foršs instruktors. Lielākais ātrums, ar ko braucu, bija 30 km/h un man likās, ka tas ir ātri! Gaidu nākošo braukšanu.
Lielākais šīs nedēļas nogales notikums ir vectēva apciemojums Latgalē. Ar mammu un viņas brāli, un mammas braļa dēlu (manu brālēnu), un mammas brāļa sievas brāli braucām uz Maltu, kur pati pirmos 3,5 gadus esmu dzīvojusi un gājusi bērnudārzā.
Atbraucām uz turieni piektdienas vakarā, bet tikai tagad es pārrados mājās. Iespaidu bija daudz. Vakaros notika pasēdēšana pie galda. Protams, arī kāda glāze vai divas tika izdzertas. Vakardien arī peldējāmies Maltas upē, kas bija nu dikti auksta, neskatoties uz to, ka upīte ir ļoti maziņa.
Īstenībā, šajās dienās esmu daudz laika pavadījusi kapos. Vakar bijām gan Maltas, gan ... Ammm, es pat nezinu, vēl kaut kādos kapos, kur viss tika sakopts, bet šodien Maltā bija kapusvētki. Savā ziņā pat izjutu kaut kādu ... ģimenes ... Es pat nemāku paskaidrot, bet radu satikšana, apsveicināšanās un kapiņu apmeklēšana man liek kaut kā noprast par to ģimenes svarīgumu.
Vispār mani vecvecāki un mamma Maltā ir augusi. Tad arī visi viņus atceras un paziņas, kas nu jau ir novecojuši, tika satikti uz katra stūra. Ļoti nostalģiski kaut kā.
Bet šis brauciens man patika, jo man patīk lielus ceļa posmus braukt mašīnā un es vēlējos apciemot vectēvu.
Nu jā, un otro debīlo lietu es izdarīju piektdienas naktī, kad iedzērusi man parādījās drosme un es uzrakstīju vienam puisim, ka man liekas, ka viņš ir ok un bla bla bla. Vakarā man tā likās kā laba doma, no rīta un pat vēl tagad es to, liekas, nožēloju, jo es negribu iet "draugos" iekšā. Es vakar pārbaudīju no telefona, vai viņš ir atbildējis. Un viņš ir. Un mani tas kaitina. Jo es nezinu, vai es gribu zināt, kas ir tajā vēstulē. Tāpēc es vakar nelasīju to vēstuli, bet gan apsolīju sev, ka izlasīšu, kad būšu pie datora. Lūk!