... un tu peldi ...: Sirdij jau nepavēlēsi.

svētdiena

Sirdij jau nepavēlēsi.

Dažkārt pārāk spēcīgi pieķeros un iemīlos galvenajos varoņos.
Vajadzētu jau nepierast, ņemot vērā, ka viss beidzas. Nevaru, saista tik ļoti. Nezinu mēru.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Abonēt: Ziņas komentāri (Atom)

Kas tas iiir?

Man ir divu veidu noskaņojumi - kad gribu paturēt kaut ko pie sevis un kad vēlos dalīties sajūtiņās un notikumu atstāstos ar cilvēkiem. Ja tas ir pirmais variants, tad, rokai piekūstot, aprakstu klades baltās lapas ar krāsainām pildspalvām, taču, ja otrais... Nu, tad es spiežu pogu "Jauna ziņa".

Agrāk blogs man kalpoja Twitter vietā - ziņas bija visai īsas, kodolīgas, brīžam ļoti neskaidras pārējiem. Liekas, tikai pirms gada nolēmu, ka tas ir jāmaina!

Blogā es rakstu par it visu, ko vēlos, lai citi arī uzzina. Tie var būt notikumi. Sajūtas. Filmas. Dziesmas. Grāmtas. Datorspēles. Cilvēki.

Šeit es dalos ar pieredzi no sava skatu punkta tieši tā, kā man patīk!

Home

A: "Jade?"

J: "Alexander?"

A: "Do you remember that day you fell outta my window?"

J: "I sure do, you came jumping out after me."

A: "Well, you fell on the concrete, nearly broke your ass, and you were bleeding all over the place, and I rushed you out to the hospital, you remember that?"

J: "Yes, I do."

A: "Well, there's something I never told you about that night."

J: "What didn't you tell me?"

A: "Well, while you were sitting in the back seat smoking cigarette you thought was gonna be your last, I was falling deep, deeply in love with you, and I never told you 'til just now!"

/Edward Sharpe and the Magnetic Zeros/