Tu apzinies, ka aiz sevis nekā neatstāj! Izrādās, man ir vienalga.
"Meitēn, ir labi tevi atpakaļ dabūt!"
Izrādās, es spēju sadzīvot ar savām tumšākajām un samaitātākajām pusēm, par kurām agrāk i iedomāties nespēju, jo samaitātība man taču nepiemīt. Vienmēr ir pareizais un apzinīgais tēls, kas, atzīšos, ir garlaicīgs.
Mēs redzam lietas, kuras citi nespēj pamanīt. Vienmēr kāda nianse tiek palaista garām. Vienmēr viens redz kaut ko, ko cits neredz. Tad, lūdzu, nesaki, kā man vajadzētu uztvert lietas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru