Un vienā brīdī sapratu, ka cilvēks otrā klausules galā smaida. Mēs runājāmies ne par ko, vienkārši pļāpājām un kalām mini plānus, ka kaut kad jāsatiekas.
Smaids bija... Tāds iešķībs, viltīgs, pat pavedinošs. To varēja noteikt pēc balss intonācijas un mazliet viltīgās, rotaļīgās garastāvokļa nots, kas ļāva mums flirtēt vienam ar otru.
Lūk, viena no šīsdienas ogām! (:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru